Alūksnē pie Mātes pieminekļa un kapos piemiņas vietā politiski represētajiem vakar bija pulcējušies tie, kas izgājuši Sibīrijas Golgatas ceļus un atgriezušies. Goda sardzē stāvēja Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīri.
Alūksnē pie Mātes pieminekļa un kapos piemiņas vietā politiski represētajiem vakar bija pulcējušies tie, kas izgājuši Sibīrijas Golgatas ceļus un atgriezušies. Goda sardzē stāvēja Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona karavīri.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš atgādināja, ka cilvēku atmiņa ir īsa. Nepietiek tikai godināt šo cilvēku piemiņu, par Latvijas vēstures drūmākajiem gadiem ir jāstāsta nākamajām paaudzēm un arī citiem pasaulē. Diemžēl šo atziņu nedzirdēja skolu jaunieši, pedagogi un vecāki, jo viņu šajā pasākumā nebija. Alūksnes rajona politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Ilga Šūpulniece teica, ka represētie dodas uz skolām, ja viņus aicina. Bet gadu no gada represēto pulciņš pie Mātes tēla kļūst arvien mazāks. Kas atgādinās par izsūtīšanām pēc desmit un vairāk gadiem?
“Ir pagājuši 63 gadi, kopš baigajiem notikumiem. Aug trešā paaudze, kas par tiem nekā nezina vai arī zina ļoti maz. Pašlaik dzīvi palikušie tolaik pārsvarā bija bērni. Viņi vēl var stāstīt par izciesto un pārdzīvoto. Mums ir jāsaglabā pagātne tautas piemiņā, jo bez tās nav arī nākotnes,” atzīst I.Šūpulniece. Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona kapelāns Ilmārs Marhelis uzsvēra, ka ciešanas var darīt laimīgu. Tās attīra, stiprina un apskaidro, tāpēc no Sibīrijas atgriezušies par spīti pārciestajam ir sirsnīgi un mīl dzīvi.
Piemiņas pasākumā skanēja Alūksnes domes darbinieces Santas Stopnieces dziesmas ģitāras pavadījumā. Pasākumu vadīja Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona darbiniece Inese Janēviča.
Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Aivars Vizulis un karavīri vakar piedalījās piemiņas pasākumā Litenes kapos, kur pirms trim gadiem izveidots memoriāls “Sāpju siena” – nošautajiem Latvijas armijas virsniekiem. Pirms piemiņas pasākuma bataljona 20 karavīri piedalījās arī talkā mežā, kur 1941. gadā atradās vasaras nometne. Viņi pļāva zāli, novāca kritušos kokus, izveidoja ugunskura vietu un salika solus. Tur pie atmiņu ugunskura atcerējās baiso dienu notikumus. Toreiz priežu silā Pededzes krastā bija izcirstas stigas, uzbūvētas barakas un virtuves, koka tilts pāri upei, turpat netālu atradās mācību poligons. 14.jūnija rītā nometni aplenca Iekšlietu tautas komisariāta karaspēks. Atbruņošana notika pa grupām. Visus, kas nepakļāvās, nošāva. Bedres nogalinātajiem bija izraktas jau iepriekš. Pārējos aizveda uz Gulbenes staciju, no kurienes vilciena vagonos – ceļš uz Sibīriju. No 500 Litenē deportētajiem dzimtenē atgriezās 70. Pārējie nošauti vai gājuši bojā spaidu darbos Noriļskā.
1988.gadā bijušajā Litenes poligona teritorijā Sitas mežā uzrādītajā apbedījumā atrada 11 virsnieku mirstīgās atliekas, pogas, lodes, patronu čaulītes. Nākamā gada decembrī tās pārapbedīja Litenes kapsētā. Tad zemi no šīs vietas urnā atveda uz Alūksni, jo nometnē Litenē atradās arī bijušā 7. Siguldas kājnieku pulka karavīri.
