Ar Alūksnes un Apes novadu uzņēmējiem, Alūksnes tautsaimnieku apvienības “ALTA” biedriem, pašvaldību pārstāvjiem piektdien tikās Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, lai diskutētu par valstī aktuālām problēmām un apmeklētu mūsu puses uzņēmumus klātienē – SIA “Lienama Alūksne”, SIA “Grūbes HES” un SIA “Alta S”.
Uzņēmēji norādīja uz valsts atbalsta trūkumu uzņēmējdarbībai un attīstībai reģionos, darbaspēka plūsmas koncentrēšanu Rīgā, pārlieku lielo birokrātiju, sūrojās par nesakārtotajiem robežas šķērsošanas jautājumiem, kas traucē tūristu plūsmai no Krievijas.
Joprojām dzīvo
nesaimnieciski
E.Egle norādīja, ka valsts pārvaldē joprojām dzīvo nesaimnieciski: ja Valsts kasē Igaunijā strādājot tikai 19 cilvēku, Latvijā – apmēram 200 ar ļoti labām algām. “Tādēļ šobrīd nav ētiski runāt par nodokļu paaugstināšanu, tomēr politiķi to dara,” sacīja E.Egle. SIA “Valdis” celtniecības daļas vadītājs Aleksandrs Mitrofanovs atzina – uzņēmēji nav sociālās programmas uzturētāji, un pauda neizpratni par žēlošanos valstī: ja samazinās valsts pārvaldē strādājošos, būs daudz bezdarbnieku. “Lai viņi iet darba tirgū un meklē darbu!” viņš uzskata. Uzņēmējs Aivars Ezeriņš atgādināja, ka līdz šim reģionu attīstība notikusi pēc partejiskās piederības un taujāja, vai tas mainīsies? E.Egle uzskata – to varētu mainīt partiju konsolidācija un vēlēšanu sistēmas maiņa. “Reģionālā attīstība nevar notikt bez teritoriālās plānošanas, kā pašlaik valstī trūkst. Aktuāls ir jautājums, vai, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, mēs varam savas valsts lielo teritoriju ar 2,2 miljoniem iedzīvotāju uzturēt tādā līmenī, lai cilvēki negribētu braukt prom. Infrastruktūra vairāk būtu jāattīsta pilsētās, kur tā ir vairāk vajadzīga,” klāstīja E.Egle.
Somu pensionārus – uz Alūksni
A.Mitrofanovs ir pārliecināts – lai būtu kvalitatīva teritorijas attīstības plānošana reģionos, jābūt ciešai sadarbībai starp valsti un pašvaldību. “Latvijas karte ir pārzīmēta – esam novadi, bet kā uzņēmēji mēs no tā nejūtam uzlabojumus pat domu līmenī. Kā bijām Latvijas nomale, tā esam,” teica A.Mitrofanovs. Alūksnes novada deputāts Laimonis Sīpols atzina – valsts nepalīdz, lai reģionos ar mazu attīstības indeksu veicinātu uzņēmējdarbību. “Uzskatu, ka politiskais lobisms infrastruktūras attīstīšanai valstī turpināsies,” viņš teica. E.Egle uzsvēra investīciju nozīmi valsts ekonomikas atlabšanai un norādīja, ka Latvijai diemžēl nav izveidots saraksts ar projektiem, ko varētu piedāvāt potenciālajiem investoriem. Viņa interesējās, vai apvienība “ALTA” ir apkopojusi šādu informāciju par saviem novadiem. “Piemēram, lai attīstītu veselības aprūpes nozari, uz Latviju varam sūtīt atpūsties somu pensionārus un gādāt, lai viņu bērniem ir ērti šeit braukt ciemos, attīstīt veselības eksporta pakalpojumus – kāpēc ne Alūksnē? Ir svarīgi katram reģionam izvirzīt savas prioritātes un “burkānus”. Bet valstij prioritāri būtu jāstrādā kokrūpniecības, tranzītbiznesa un pārtikas ražošanas, lauksaimniecības virzienā,” uzskata E.Egle.
Latvieši ir par “mīkstu”
Starp uzņēmējiem raisījās arī diskusija par lielveikalu tīklu darbu. E.Egle atzina – “mēs paši Latvijā necienām savu ekonomiku un nesaprotam, kā tā veidojas”, ļaujot masveidā tirgot citu valstu produkciju. “Manuprāt: ja veikalā netirgo 70 procentus Latvijas produkcijas, tad tā darbalaiks nevar būt ilgāk par pulksten 17.00! Tas ir pašvaldībā lemjams jautājums. Pašlaik mums šajā jomā ir īstermiņa domāšana, bet citur Eiropas valstīs tas ir nerakstīts likums,” pauda E.Egle. Uzņēmējs Arturs Dukulis secina, ka latvieši ir par “mīkstu”, lai sevi aizstāvētu. “Reformas rezultātā pašvaldības ir pārvērstas par sociālās palīdzības centriem, kas gādā par bērniem un pensionāriem, maksā pabalstus. Es tikai atbalstītu, ja pašvaldības pieņemtu lēmumu saīsināt darba laiku lielveikaliem!” teica A.Dukulis. Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers gan norādīja, ka tas nav tik vienkārši izdarāms, jo tiktu zaudētas darba vietas. “Latvieši ir pārāk daudz atkarīgi no citiem, lai to izdarītu – mēs necīnāmies!” secina Dz.Adlers.
