Līdz ar pašvaldību vēlēšanām jūnijā šogad īstenosies administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā Alūksnes rajonā izveidosies divi novadi. Uzskatu, ka šajā finansiāli grūtajā situācijā, kādā ir nonākusi valsts, reformas īstenošanu vajadzēja apturēt.
Reformai ir vajadzīgs finansējums. Šobrīd izskatās, ka valsts grib atrast izeju no krīzes uz pašvaldību rēķina. Manuprāt, reforma pašreizējos apstākļos vispār nebija vajadzīga. To vajadzēja darīt deviņdesmitajos gados. Tagad, kad rajona padome veidojas no vietējo pašvaldību vadītājiem un valsts dod tai dotāciju, reformai nav jēgas. Kāpēc tomēr tā notiek? Domāju, ka valstij naudas nav un šīs mērķdotācijas pašvaldībām nebūs.
Reformas rezultātā Alūksnes rajonā būs divi novadi – Alūksnes un Apes. Alūksnes novadu veidojošās pašvaldības šobrīd nav vienisprātis par novada modeli. Novada veidošanas pirmsākumā Alūksnes pilsētas dome uzaicināja uz tikšanos 15 pagastu vadītājus, lai vienotos par novada veidošanu. Bija jāizvēlas par apvienošanās projekta izstrādi atbildīgā pašvaldība. Projekta izstrādei valsts piešķīra dotāciju. Piedāvājām no savas puses kādam pagastam izstrādāt apvienošanās projektu. Novadu veidojošo pašvaldību sanāksmē izvirzīju Mālupes pagastu.
Tālāk, manuprāt, iniciatīva bija jāuzņemas pilsētas domes priekšsēdētājam, bet Mālupes pašvaldība tika atstāta viena.
Apvienošanās modelis ir ļoti vienkāršs – pagasti un pilsēta apvienojas, izveidojot novadu un tiek reorganizēta un likvidēta rajona padome.
Līdz šim ir uzskatīts, ka rajona padome ir kaut kas īpašs, bet tā nav. Tā sastāv no pašvaldību vadītājiem, kuri no sava vidus izvēl padomes priekšsēdētāju. Tās budžets sastāv no valsts piešķirtas dotācijas uz pašvaldību iedzīvotāju skaitu. Tātad rajona padomes budžets veidojas no Mālupes, Kalncempju, Alsviķu, Alūksnes un citu pašvaldību iedzīvotāju skaita. Pagastu priekšsēdētāji, pārstāvot savu pašvaldību rajona padomē, balso ar sava pagasta iedzīvotāju skaitu.
Vērojot, kā tiek veidots šis novada modelis, mani māc šaubas par rajona vienotību. Alūksnes rajona iedzīvotāji jau ir daudz zaudējuši – vairākas valsts institūcijas (Pārtikas un veterinārais dienests, mežniecība) no Alūksnes ir pārceltas uz kaimiņrajonu. Pilsēta ir spējusi Alūksnē noturēt tiesu un Zemesgrāmatu nodaļu. Ja mums ar Gulbeni veidotos kāds kopīgs reģions, varētu saprast, kāpēc šīs iestādes ir tur. Šī situācija parāda, ka iekšējie nevajadzīgie savstarpējie strīdi ir radījuši problēmu, ka mums nav vienota redzējuma.
Ja katrs pašvaldības priekšsēdētājs būtu iztēlojies, ka nākotnē viņš vadīs šo novadu, un domājis par to, kā tas pareizāk būtu jādara, tad novada modelis būtu izveidots pavisam citādāks. Novada domē priekšsēdētājam ir citas funkcijas un ir vajadzīgs cits redzējums.
Šobrīd redzu, ka nav izpratnes par novada modeli arī no finansiālās puses. Pagasti un pilsēta jūlijā saies kopā, un katrā pašreizējā pašvaldībā šobrīdi situācija paliks nemainīga. Būs novada dome, no kā jāveido kopīga administrācija, lai pārvaldītu visu struktūru. Nauda tam būs no pagastiem un pilsētas.
Likvidējamā rajona padome beigs pastāvēt šī gada 31. decembrī. Jau tagad bija jābūt skaidram, kur paliks rajona padomes darbinieki, jo pilsētas un pagastu speciālisti pēc novada izveidošanas paliek savās vietās un turpina strādāt. Rajona padomes darbinieki, tāpat kā tās īpašumi, dalās uz abiem novadiem. Rajona padomei finansējums ir tikai līdz šī gada beigām.
Novada budžets veidosies pēc iedzīvotāju skaita, saejot kopā pagastu un pilsētas budžetiem. Neviens nedzīvos uz otra naudas – katram tās būs tik, cik ir. Pagastos saglabāsies pārvaldes – pašreizējās pagastu padomes, tikai ar citu nosaukumu un statusu.
Kā jau teicu, novada veidošanā trūkst vienotības un kopīga redzējuma. Jau pirms pusotra gada pagastu vadītājiem teicām, ka aktualizēsies jautājums par skolu pastāvēšanu. Toreiz neviens par to negribēja runāt, lai gan labi zināja, ka tas notiks. Tagad jau divas skolas rajonā ir paziņojušas, ka nākamajā mācību gadā skolēnus neuzņems. Bet jau pirms gada bija jāzina, kas notiks ar skolu ēkām, kur mācīsies šo pagastu bērni, kā viņi turp nokļūs.
Vienota nākotnes redzējuma trūkums parādījās arī toreiz, kad katrai pašvaldībai piešķīra 200 tūkstošus latu. Es aicināju pagastus šo naudu ieguldīt objektos, kas novadam būtu nepieciešami nākotnē, piemēram, pansionātā, slimnīcā, taču atsaucības nebija. Līdzīga situācija bija arī, būvējot Litenes atkritumu poligonu. Pilsēta investēja savu naudu, lai poligons tiktu uzcelts, aizvērtas legālās un nelegālās atkritumu izgāztuves, un visiem rajona pagastiem vēl piešķīrām šķirošanas laukumus un konteinerus. Gulbene un Balvi tos izkārtoja tikai pilsētā. Mēs nedalījām, vai tas būs Apes vai Alūksnes novads, un atdevām daļu pilsētas šķirošanas laukumu pagastiem, zinot, ka novadā vajadzēs vienotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Kad pieauga projekta izmaksas un mūsu rajonam pietrūka apmēram 60 tūkstošu latu, pagastiem piedāvājām, varbūt viņi varētu šo trūkstošo finansējuma daļu solidāri segt, taču arī tad palikām bez atbildes. Toties pagastu vadītāji par rajona attīstības naudu aizbrauca pieredzes apmaiņā par atkritumu apsaimniekošanu uz Kanāriju salām, lai gan atkritumu saimniecība pagastos, ar pilsētas atbalstu, ir sakārtota.
Sāpīgi lasīt atsevišķu pagastu priekšsēdētāju izteikumus presē, ka dome nopirkusi veselu māju vienai domes nodaļai. Alūksnes pilsētas pašvaldība no privatizācijas fonda līdzekļiem iztērēja pietiekami lielu naudu tās iegādei, jo mūs uztrauca šīs ēkas liktenis. Ēka ir daļa no mūsu pilsētas vēsturiskā centra, viens no Alūksnes simboliem. Pašvaldība vienkārši vēlējās ēku saglabāt alūksniešiem, lai tajā pēc pāris gadiem nebūtu privāta māja.
Novada veidošanas procesā ir daudz neatbildētu jautājumu. 1. jūlijā uz pirmo sēdi sanāks jaunā novada dome. Būs vajadzīga novada domes administrācija. Pats būtiskākais jautājums ir – kas to veidos? Es šobrīd izstrādātajā Alūksnes novada modelī neredzu, kā strādās novada dome. Pagastos iecels izpilddirektoru, arī pilsētā ir izpilddirektors un darbi neapstāsies. Bet kas būs, atnākot jaunai domei? Kas vadīs piemēram, novada grāmatvedību? Rajona padome to nevar vadīt, jo tā pastāv līdz 31.decembrim. Tas nozīmē, ka jaunajai domei būs ātri jāizveido modelis, kā strādāt. Manā skatījumā, nav pareizi pateikt, ka nāks nākamie deputāti un viņi arī izlems. Tās ir bailes no atbildības un lēmumu pieņemšanas. Ir jāstrādā tagad, jo nevar atstāt nepadarītus darbus un nesakārtotas lietas. Optimāls novada modelis varēja būt jau izveidots un tas varēja sākt strādāt jau jūnijā, zinot, ko katrs darbinieks darīs novadā.
Lielākās diskusijas Alūksnes novada modeļa sakarā pēdējā laikā izvēršas par to, cik pārvaldes novadā vajadzīgas. Alūksnes pilsētas dome uzskata, ka pašreiz izstrādātais modelis ar 16 pārvaldēm būs dārgāks.
Ir nepareizi un tuvredzīgi domāt, ka pašvaldības budžetā būs vairāk naudas, ja pašvaldībā radīs vairāk darba vietu. Pašvaldības budžets veidojas no uzņēmēju maksātajiem nodokļiem.
Baidos, ka 1.jūlijā novada domei naudas vispār nebūs un tā būs spiesta pieņemt lēmumu par krasu samazinājumu un samazināt darbinieku skaitu kā pilsētā, tā pagastos, par rajona padomes darbiniekiem vispār nerunājot.
Manuprāt, ir jāveido X plāns un novada domei ir jābūt gatavai strādāt ar to. Dabiski, ka jāveido tikai 15 pārvaldes. Veidojot novada modeli, pilsēta nekad nav analizējusi pagastu darbinieku skaitu. Esam bijuši korekti un neesam prasījuši, vai viņiem šos darbiniekus vajag.
Tiek diskutēts par to, vai Alūksnē vajag vēl atsevišķu pilsētas pārvaldi papildus novada domei. Bet varbūt pārvaldes ir vajadzīgas arī Bejā un Strautiņos, kas ir lielas apdzīvotas vietas? Manuprāt, neviens nav padomājis, kā šo modeli veidot optimālāk.
Gribu tikai atgādināt, ka viens no reformas mērķiem ir pārvaldes administrācijas optimizācija. Ar šādu modeli mēs to nepildām.
