29.septembris, kad vārdadienu svin Miķeļi, iezīmē vasaras beigas. Šajā dienā saule pagriežoties uz ziemas pusi, un līdz ar tumšajiem rudens vakariem atnāk veļu laiks.
29.septembris, kad vārdadienu svin Miķeļi, iezīmē vasaras beigas. Šajā dienā saule pagriežoties uz ziemas pusi, un līdz ar tumšajiem rudens vakariem atnāk veļu laiks.
Senajā laika skaitīšanas sistēmā Miķeļi iezīmē rudens saulgriežus. Diena un nakts ir atkal vienādā garumā. Ziemeļu puslodē saule pēc Miķeļiem zemi apspīd mazāk, dienas kļūst īsākas, bet naktis garākas.
Mūsdienās rudens saulgrieži, atšķirībā no Lieldienām, Jāņiem un Ziemassvētkiem, ir gandrīz aizmirsti un tikpat kā netiek svinēti, bet mūsu senču ikdienā šai dienai bija liela nozīme. Līdz šai dienai bija jābūt padarītiem visiem gada svarīgākajiem darbiem. Ar Miķeļdienu rosība uz laukiem norima, zeme gatavojās atpūtai. Miķeļdiena kopš seniem laikiem ir bijusi diena, kad visai labībai jābūt zem jumta, jo Miķelis varējis uzsūtīt sniegu.
Senie latvieši Miķeļdienu godājuši tāpat ka citas gadskārtas, bet šīs dienas svinībās iesaistītas arī dažādas ražas novākšanas izdarības. Svinības sauca arī par Apjumībām jeb Appļāvībām. Apjumībās bija jānoķer Jumis, kas nodrošināja auglību nākamajā gadā.
Miķeļi ir pēdējais derību laiks. Ja līdz šai dienai meita nebija bildināta, vēl viens gads bija jādzīvo meitās. Pēc Apjumību svinībām, Miķeļu tirgus skaļuma un līgavu derībām iestājās klusais veļu laiks.
Ar Miķeļdienu saistās arī dažādi ticējumi. Miķeļdienā nevajagot neko nest mājās, lai kukaiņi un grauzēji te nenāk. Ja Miķeļdienā silts lietus līst, tad būs mīksta ziema. Ja Miķelī vēl ozoliem zīles, tad būs dziļi Ziemassvētki.
Ja Miķeļdienas nakts ir miglaina, vasara būs laba, ja sausa un auksta, tad slikta.
