Dzejniekam, Latvijas dievturu goda savietim Vidaram Baltam (īstajā vārdā Aleksandrs Miškins) 4.jūnijā apritētu 90.
Dzejniekam, Latvijas dievturu goda savietim Vidaram Baltam (īstajā vārdā Aleksandrs Miškins) 4.jūnijā apritētu 90. Vidars bija cilvēks, kam daudz nozīmēja latviešu dievestība, tikuma mācība un daiļuma izpratne.
“Savas dzīves gaitas šajā saulē sāku 1911.gada 4.jūnijā. Mans asiņu strauta spēka avots meklējams daudz agrāk, tālos senčos. Manu senču pēdas atrodamas gan Alūksnes apkārtnē, Pleskavas rajonā, gan leišu zemē. Patiesības meklētāja gars manai dzimtai devis kāpinātu taisnības tikuma izjūtu raksturā. Vectēvi sacēlušies pret barona patvaļu, bet tēvs un māte kā bāreņi devušies uz Rīgu. Pasaules kara bēgļu gaitas arī mani aiznesa Maskavas tuvumā, kur iepazinos ar revolūcijas grūtībām, badu un slimībām,” autobiogrāfijā raksta Vidars Balts.
1919.gadā V. Balts atgriezās dzimtenē un sāka skolas gaitas. 1927.gadā viņš sāka maizes pelnīšanas darbu, mācoties par elektriķi. “Manā biogrāfijā iztrūkst faktu, pēc kādiem parasti vērtē rakstnieka garīgo līmeni. Neesmu ieguvis diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, neesmu apguvis izcilus amatus un spožus sasniegumus literāro darbu publicēšanā,” raksta V. Balts.
V. Balts dziļi pārdzīvoja latviešu tautai nodarītās pārestības. Viņa pirmās publikācijas parādījās 1931.gadā laikrakstā “Jauna Tauta” un almanahā “Ziedošā doma”. 1935.gadā iznāk viņa pirmā dzejoļu grāmata “Jaundainu ziedi”, bet 1940.gadā romāns “Lielā uzvara”. V. Balts strādājis arī žurnālistikā un 1938.gadā bija Alūksnes rajona laikraksta “Malienas Ziņas” redaktors. Vācu okupācijas laikā par dezertiera slēpšanu vienu gadu pavadīja ieslodzījumā. 1945.
gadā viņu apcietināja par tautas nacionālās kultūras propagandas rakstiem iepriekšējos gados un piesprieda astoņus gadusī. 1953.gadā atbrīvoja, bet dzimtenē atgriezties ļāva tikai 1956.gadā. No 1958.gada līdz 1961.gadam sarakstījis četras vairākcēlienu lugas. Atdzejojis dzejoļus no lietuviešu valodas. Rakstījis dzeju, noveles, pasakas, romānu un lugas.
Mūža nogalē Vidars pārceļas uz dzīvi Alūksnes rajona Alsviķu pagasta “Sniedzēs”, lai ar dzīvesbiedri, mākslinieci – grafiķi Dzidru Ezergaili dzīvotu mierīgu, pieticīgu dzīvi. 1993.gadā Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā notiek iedzīvotāju tikšanās ar Vidaru Baltu ģimenes pasākumā. Dzejnieks pirmo reizi tika uzaicināts paust atklātībā savu dzeju. Šī bija pirmā un pēdējā reize, jo 1994.gada 9.janvārī Vidara Balta mūžs noslēdzas 82 gadu vecumā.
