Latvijā tikai 20 līdz 30 procentiem ģimenes ārstu praksēs ir dators, tāpēc mediķiem ir problemātiski apkopot statistisko informāciju elektroniskā veidā, lai izvairītos no kļūdām un neprecizitātēm.
Latvijā tikai 20 līdz 30 procentiem ģimenes ārstu praksēs ir dators, tāpēc mediķiem ir problemātiski apkopot statistisko informāciju elektroniskā veidā, lai izvairītos no kļūdām un neprecizitātēm.
Drīzumā valdība izskatīs Veselības ministrijas izstrādāto e – veselības koncepciju, lai meklētu iespējas ģimenes ārstu prakses nodrošināt ar datoriem un interneta pieslēgumu.
Laikraksts Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā noskaidroja, ka no 15 Alūksnes rajona ģimenes ārstu praksēm 3 ārstiem ir iespēja strādāt ar e – pastu. Aģentūras speciālisti apstiprina, ka ģimenes ārstiem nebūtu finansiālu problēmu iegādāties datoru un ierīkot interneta pieslēgumu, svarīgākais ir apgūt prasmes strādāt ar datoru. Tomēr ārstus, kam tuvojas 60 gadi, nebūtu prātīgi apgrūtināt ar mācībām šajā jomā.
Ģimenes ārstei Lidijai Juksei, ka strādā Zeltiņos, Kalncempjos un Ilzenē, jau divus gadus ir dators, taču tam nav interneta pieslēguma. Viņa labprāt mācītos kursos. L.Jukse uzskata, ka ģimenes ārsti ir pārāk noslogoti ar dokumentācijas kārtošanu, tas atņem pacientiem paredzēto laiku, nereti papīrus nākoties rakstīt mājās. “Laukos ir aktuāls bezdarbs un tā radītais stress pasliktina cilvēku veselību,” ir nobažījusies L.Jukse. Viņu uztrauc neskaidrība par jauno primārās veselības aprūpes modeli. Ārste prognozē, ka varētu pasliktināties pieejamība pie speciālistiem, pacientiem nāksies gaidīt rindā.
Ģimenes ārsti ziņojuši ministram, ka ģimenes ārstu praksēm liels atbalsts būtu arī pašvaldību palīdzība.
