Eiropas Kultūras mantojuma dienās no 10. līdz 12.septembrim pievērsīs uzmanību 100 apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā.
Eiropas Kultūras mantojuma dienās no 10. līdz 12.septembrim pievērsīs uzmanību 100 apdraudētākajiem kultūras pieminekļiem Latvijā. Alūksnes rajonā par tādiem atzītas Alūksnes un Gaujienas pilsdrupas.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga informē, ka Alūksnes pilsdrupām daļēja konservācija veikta septiņdesmito gadu vidū. Tad notika arī arheoloģiskie izrakumi. Tajos atrastie priekšmeti tagad redzami pilsētas Novadpētniecības un mākslas muzejā: spēļu kauliņi, ložu veidnes un lodes…
Alūksnes pilsētas galvenā arhitekte Anita Šteinerte atzīst, ka būtu kaut kas jādara, lai pilsdrupas saglabātu un akmeņi no atlikušajiem mūriem neripotu lejā. Tos vajadzētu salasīt un nostiprināt.
“Ja pilsdrupas iekļautas apdraudētāko pieminekļu sarakstā, tad droši vien var cerēt arī uz finansiālu atbalstu. Pašvaldībai ir jāizstrādā projekts, lai to saņemtu. Bet vispirms nepieciešams restauratoru viedoklis, ar ko un kā vajadzētu sākt darbu,” uzskata A.Šteinerte.
Alūksnes pili cēla Livonijas ordenis 1342.gadā ezera Marijas salā, lai nostiprinātu austrumu robežu. Ziemeļu kara laikā zviedru garnizons, padodoties krievu karavīru pārspēkam, uzspridzināja pils centrālo daļu. Krievu karaspēks nopostīja to, kas bija vēl atlicis, un saņēma gūstā iedzīvotājus, starp tiem arī Bībeles tulkotāju Ernstu Gliku un viņa audžumeitu Martu, kas vēlāk kļuva par Krievijas valdnieci Katrī-nu I.
Gaujienā no 1238.gadā celtās pils saglabājušies mūra fragmenti, galvenās ieejas velve un ziemeļrietumu torņa atliekas. Pils piederējusi vācu zobenbrāļu ordenim, bet to cēluši vietējie cilvēki. Krustneši uz būvdarbiem sadzinuši visus, kas spējuši pacelt akmeņus.
“Pilsdrupās ir viena augsta mūra siena, kas varētu būt bīstama tūristiem, ja sāktu brukt. Pašvaldībā esam sprieduši, ka to vajadzētu nostiprināt, bet nepieciešams speciālista atzinums. Mūsu pagastā ir vairāki valsts nozīmes kultūras pieminekļi, kas saglabājami un restaurējami. Vispirms rūpējamies par muižas kompleksa ēkām, ko izmanto ikdienā. Līdzekļus iespējams piesaistīt ar projektiem, bet pilsdrupu konservēšana līdz šim nav aktualizēta,” skaidro Gaujienas pagasta padomes priekšsēdētājs Viesturs Dandens.
Lai glābtu no iznīcības apdraudētākos kultūras pieminekļus, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vēlas tiem pievērst sabiedrības uzmanību Eiropas Kultūras mantojuma dienās, kā arī radīt tiem iespēju iegūt otru mūžu. To laikā Alūksnes un Gaujienas pilsdrupās plīvos Eiropas Kultūras mantojuma karogs.
Fakts
Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas dati liecina, ka pagājušajā gadā valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļu stāvoklis bija šāds:
18 % – labs, 45 % – apmierinošs,
32 % – slikts, 4 % – avārijas situācija un 1% objektu daļēji vai pilnīgi gājuši bojā.
