Lielbritānijas ziņu kanāls “BBC News” publiskojis pētījumu, kas apliecina – pretsāpju medikamentu ilgstoša lietošana grūtniecības laikā ietekmē organisma hormonālo līmeni un dubulto risku, ka jaundzimušajam zēnam būs kriptorhisms jeb nenoslīdējuši sēklinieki. Ja sēklinieki neatrodas savā vietā, tas savukārt vairo neauglības un vēža risku.
Jo vairāk, jo sliktāk
Pretsāpju līdzekļu, to skaitā par salīdzinoši drošu atzītā paracetamola, lietošana grūtniecības laikā dubulto kriptorhisma risku – tādi rezultāti ir pētījumiem Dānijā, Somijā un Francijā, “BBC News” ziņoja novembra sākumā. Apsekotas 2000 grūtnieces un vēlāk arī viņu jaundzimušie. Lietojot vienlaikus vairāk nekā vienu pretsāpju līdzekli, risks pieaug daudzkārt.
Dāņu pētnieki norāda, ka tas palielina neauglības un vēža risku turpmākajā dzīvē, un mudina grūtnieces pēc iespējas izvairīties no medikamentu lietošanas. Pretsāpju medikamentu ilgstošas lietošanas gadījumā – divas nedēļas un ilgāk – notiek izmaiņas hormonālajā līdzsvarā, tāpēc ietekme skar topošo puišu reproduktīvo sistēmu. Henriks Lefers no Kopenhāgenas Rigshospitāļa saskata saikni starp arvien pieaugošajām jaunu vīriešu reproduktīvās veselības problēmām Rietumos un medikamentu lietošanu viņu iznēsāšanas laikā.
Iedzert tableti kādu reizi konkrētu galvassāpju mazināšanai nav aizliegts, taču medikamentiem nevajadzētu būt “pirmajai izvēlei” – labāk vispirms pamēģināt veselīgāku alternatīvu: pastaiga svaigā gaisā, atpūta u.tml.
Turklāt risku palielina ne tikai aspirīns vai ibuprofēns, bet arī paracetamols. Jutīgākais ir grūtniecības otrais trimestris – no 14. līdz 27. nedēļai. “BBC News” piesauc statistikas datus, ka vairāk nekā puse grūtnieču Eiropā un ASV regulāri lieto pretsāpju līdzekļus. Savukārt Lielbritānijā kriptorhisms esot katram divdesmitajam zēnam.
Šefīldas Universitātes androloģijas profesors Alans Peisijs gan apšauba, vai tik vispārīgi pretsāpju medikamenti varētu izsaukt šādu efektu. Jebkurā gadījumā pētījumi šajā jomā tikšot turpināti.
Padomju rūdījums noder
“Kāpēc vispār grūtniecei būtu ilgstoši jālieto pretsāpju medikamenti?” izbrīnu pauž ginekoloģe Inga Vēvere, Liepājas Grūtnieču aprūpes un dzemdību nodaļas vadītāja. “Cik praksē nācies saskarties un cik te ir dzemdējušas, nav bijuši gadījumi, ka kādai būtu nozīmēta šāda ilgstoša terapija.” Liepājā gadā dzimst vairāk nekā tūkstoš mazuļu. I. Vēvere to skaidro ar “padomju stereotipiem”, kuri šajā gadījumā ir ļoti labi un apsveicami – grūtniecei jālieto pēc iespējas mazāk medikamentu, nedrīkst lietot alkoholu, smēķēt, toties jāēd augļi, dārzeņi un viss, ko sauc par veselīgu uzturu. Tas esot labi nostiprinājies arī grūtnieču un sabiedrības attieksmē.
Ja ir ilgstošas galvassāpes, jāatrod un jānovērš to cēlonis, iespējams, tas ir augsts asinsspiediens. Tāpat arī citu sāpju gadījumā labāk konsultēties ar ārstu, nevis ilgstoši lietot medikamentus uz savu roku. Kā joko vecmātes – grūtnieces ir vienīgie pacienti, kuras izlasa visu, kas rakstīts medikamentu lietošanas instrukcijā, un neaizmirst aizrādīt, ja tur ir kāds vārds par risku grūtniecēm.
Katram sava vieta
Žurnālā “Urologs.lv” ārsts Māris Jakubovskis klāsta, ka, organismam veidojoties, sākumā sēklinieki atrodas tur, kur vēlāk ir nieres. Lai nonāktu savā īstajā vietā – sēklinieku maisiņos, tiem jānoslīd. Dažkārt kaut kas noiet greizi, un viens vai abi sēklinieki kaut kur pa ceļam iesprūst. Visbiežāk tie paliek cirkšņa kanālā, bet dažos gadījumos arī vēdera dobumā. Visos šajos sēklinieka aiztures gadījumos tas ir jānovērš – īstajā vietā tie nonāk ar operācijas palīdzību. Ja sēklinieki kustas, piemēram, pārvietojas uz cirkšņa kanālu un atkal atpakaļ, tā nav slimība. Galvenais, ka tie spēj pārvietoties līdz maisiņam.
Nenoslīdējuši sēklinieki tiešām var draudēt ar vēzi vai neauglību, bet sēklinieka vēzis tiek vērtēts kā reta slimība. Ar to parasti slimo 16 līdz 30 gadus veci vīrieši, retāk tā novērojama citā vecumā. Tas ir agresīvs vēzis, kurš ātri aug un izplatās pa organismu. Daudzi jauni vīrieši ir kautrīgi un pārāk ilgi neiet pie ārsta, lai gan izmaiņas oliņā ievērojuši jau sen – tā ir palielinājusies. Tā kā audzējs ir nesāpīgs, viņi domā, ka tas nav nopietns iemesls ārsta apmeklējumam. Diemžēl šīs kavēšanās dēļ ārstēšana tiek uzsākta ar novēlošanos.
Sēklinieka vēzis bieži ir iedzimts. Audzējs tur atrodas jau kopš dzimšanas, bet kļūst aktīvs tikai pubertātes laikā vai drīz pēc tās. Tas izskaidro, kāpēc slimo jauni cilvēki, kā arī to, kādēļ tas attīstās sēkliniekos ar attīstības defektu, nenoslīdējušos sēkliniekos, pat ja tas ir ķirurģiski izlabots. Tādēļ noteikti jāatrod sēklinieki, kuri nav sēklinieku maisiņā vai cirksnī. Ja tas atrodas vēdera dobumā, tajā vairumā gadījumu attīstās vēzis, kas ilgu laiku netiek pamanīts – līdz brīdim, kamēr sataustāms caur vēdera sienu vai ir izplatījies uz citām ķermeņa daļām.
