Alūksnietis Edvards Ludvigs ir 23 gadus vecs jaunietis, kurš šobrīd mācās, taču jau kopš 2007.gada rada elektronisko mūziku. Plašākai publikai viņš ir pazīstams kā “13th Terminal”.
Viens no labākajiem dabstepa producentiem Latvijā
„Kad es sāku veidot elektronisko mūziku, tas bija tikai kā pašizpausmes līdzeklis. Jauns veids, kā atspoguļot savas sajūtas. Uz jauno mūzikas pasauli durvis man atvēra mans draugs Gunārs Rudzītis,” stāsta Edvards. Lai arī Edvardam nav muzikālās izglītības, mūzikas nozarē viņš strauji attīstās. Pērn viņš uzstājās starptautiskajā mūzikas festivālā “Laba Daba 2012” un maijā iznāca viņa līdz šim apjomīgākais albums „Kremt”, kurā visi dziesmu nosaukumi ir latviešu valodā. Viņa skaņdarbi ir atskaņoti “Radio Naba” raidījumā „Dabsolis”, kurš ir klausāms katru otro piektdienas vakaru. Savu mūziku viņš atskaņojis arī klubā „Depo” Rīgā.
Pērn “www.dubstep.lv” gada aptaujā viņš dalīja trešo un ceturto vietu kā labākais dabstepa producents Latvijā.
“13th Terminal” ir izveidojies jau 2007.gadā, taču tieši ar dabstepa novirziena mūziku Edvards nodarbojas kopš 2011.gada. Pirms “13th Terminal” Edvards piedalījies alūksniešu muzikālajā apvienībā “Heil”, kurā viņš izpildīja vokālu.
“Man nav muzikālās izglītības, taču pamatskolā es gāju zēnu korī. Piedalījos arī Ievas amatierteātrī un teātra sportā. Teātra pieredze noteikti palīdz arī tad, kad man ir jāprezentē sava mūzika pasākumos. Tā jau arī ir skatuve, un teātra pieredze noteikti ir palīdzējusi man sevī kaut ko atbrīvot, kas palīdz veidot savu priekšnesumu,” viņš saka.
Katra uzstāšanās prasa sagatavošanos, tāpēc Edvards rūpīgi atlasa skaņdarbus, kurus vēlas atskaņot. “Viss ir atkarīgs no laika, kurš tiek atvēlēts, lai uzstātos. Es sagatavoju pēc iespējas plašāku noskaņu audiālo gammu, lai varētu uzstāšanās laikā to pakāpeniski kāpināt un arvien vairāk piesātināt skanējumu. Ja uzstāšanai ir atvēlēts īsāks laiks, tad tas ir jāpanāk ar mazāk skaņdarbiem, upurējot tos, kurus es labprāt būtu nospēlējis,” saka Edvards.
Nav tik melodiska mūzika
Edvards uzskata, ka Alūksnē ir cilvēki, kuri izprot šādu mūziku, bet ir arī tādi, kuri to nevar pieņemt, kā tas notiek ar jebkuru mūzikas instrumentu. Parasti tas ir saistīts ar dejošanu, jo ne visi cilvēki izprot, kā dejot šīs mūzikas pavadībā. „Nezinu, vai pie tās vispār nepieciešams dejot, jo tas pats par sevi ir arī audiāls baudījums. Ir bijuši gadījumi, kad tad, kad spēlēju mūziku, kāds pienāk klāt un jautā, vai nevaru uzlikt ko latviskāku un dejojamāku. Kā jau katram mūzikas žanram arī šim ir savi novirzieni, un arī es esmu dabstepā izvēlējies veidot tādu skanējumu, kurš skan mazliet minimālistiskāk, abrazīvāk. Tā, ko es radu, nav tik melodiska mūzika. Pie šāda virziena esmu nonācis, eksperimentējot ar mūziku piecu gadu laikā,” saka Edvards.
Radot mūziku, var atrast arī savus domubiedrus, un sociālie tīkli palīdz cilvēkiem ar kopīgām interesēm ātrāk citam citu atrast. “Nesen iepazinos ar kādu Latvijas Mākslas akadēmijas studentu, kurš izrādīja interesi par manu mūziku, jo viņam tā ļoti patīk. Man, savukārt, ļoti patīk viņa zīmējumi un gleznas. Nākamā albuma vāciņu man veidos tieši viņš,” teic Edvards.
Jaunie seši skaņdarbi ir
nopietnā izstrādē
Edvards noteikti vēlas turpināt sava mūziķa gaitas un attīstīties dabstepa virzienā. „Kad es to sāku, tas bija tikai kā pašizpausmes līdzeklis. Jauns veids, kā atspoguļot savas sajūtas. Tikai pirms gada tā ļoti aktīvi sāku veidot dabstepu un arī to publicēt. Latvijā ir liela dabstepa komūna, un ikviens, kuru interesē šis mūzikas stils, var tai piebiedroties,” saka Edvards.
Viņš arī iesaka tiem, kuri vēlas pamēģināt sākt veidot elektronisko mūziku, vienkārši sākt to darīt. Interesenti droši var rakstīt Edvardam portālā “www.draugiem.lv”, ja rodas kādi jautājumi par elektroniskās mūzikas veidošanu. “Ja ir iespēja pamēģināt ko jaunu, tad tas ir jādara,” viņš mudina. Ja arī cilvēkam sākumā nav atbalsta, tad to var atrast internetā. “Cilvēki dažādās komūnās palīdz cits citam, dalās pieredzē un izsaka kritiku. Vispirms var pamēģināt izpausties tur un tad var spert arī soli tālāk un sākt kaut kur uzstāties. Galvenais ir arī nekautrēties rādīt savus darbus draugiem, stāstīt, ka radāt šo mūziku, jo, galu galā, kas gan tas ir par draugu, kurš tevi neatbalsta? Nevajadzētu arī apstāties tad, kad sāc saprast, ka no iesāktā skaņdarba nekas neiznāks! Atliec to malā un varbūt pēc laika atgriezies. Ir brīži, kad esi izpumpēts vai nav iedvesmas, un tāds stāvoklis var pat ievilkties, bet tad nevajag sevi spiest kaut ko radīt. Tā iedvesma noteikti atgriezīsies ar laiku,” saka puisis.
Edvarda skaņdarbus var noklausīties internetā “13thterminal.bandcamp.com”. No turienes albumus par brīvu var arī lejuplādēt. “Tiem, kuri vēlas manu mūziku klausīties, es iesaku to darīt ar kvalitatīvu skaņu sistēmu vai austiņām, kuras pilnvērtīgi atskaņo zemās frekvences, jo bez šo skaņu saklausīšanas skaņdarbs nav pilnīgs. Tieši zemajās frekvencēs slēpjas tas noraktais suns,” uzsver Edvards. Viņš saka, ka pēdējā laikā viņu pārņēmis darbaspars un izstrādes procesā jau ir seši jauni skaņdarbi. “Parasti ir arī idejas, kuras netiek tālāk attīstītas, jo darba gaitā atskārsti, ka skaņdarbs nav pietiekami labs, taču jaunie seši skaņdarbi ir nopietnā izstrādē un tie noteikti drīzumā nāks klajā,” teic puisis.
