Jaunlaiceniešus Veltu un Pēteri Melnzobus vietējie iedzīvotāji pazīst kā lielus dziedātājus un muzikantus.
Jaunlaiceniešus Veltu un Pēteri Melnzobus vietējie iedzīvotāji pazīst kā lielus dziedātājus un muzikantus. Viņi spēlē vienīgajā Alūksnes rajona Jaunlaicenes lauku kapelā, kā arī brauc dziedāt uz Veclaiceni.
“Esam spēlējuši bērēs, kāzās un kristībās. Mūsu repertuārs ir tik plašs, ka varētu spēlēt divas dienas un vēl tad dziesmas neatkārtotos,” lepojas Velta.
“Kad mācījos 7.klasē, mani iesaistīja tautisko deju kolektīvā. Cītaru sāku spēlēt, kad biju maza meitene. Ja mājās bija kādas svinības, vienmēr muzicējām un dziedājām. Tā arī sākās dzīve ārpus darba uz skatuves,” atceras Velta. Pēteris stāsta, ka arī tagad ģimenes viesībās vienmēr dzied. “Sieva ņem cītaru, es – akordeonu, dēls kontrabasu, un viss ir kā īstā kapelā! Mēs neesam ģimene, kas viesībās pie galda citu nezina runāt kā par politiku,” apgalvo Pēteris. Velta atceras, ka bērnībā, kad māte gatavoja vakariņas, viņi ar tēvu gulēja gultā, kājas saslējuši, un dziedāja.
Pēterim mūzika ir vaļasprieks jau 54 gadus. “Pirmā muzicēšana bija kaimiņu drauga iesvētībās, kad spēlēju uz pašdarināta cītara,” viņš atminas. Arī dēls ir tikpat liels mūzikas fanātiķis kā vecāki, jo no Smiltenes regulāri brauca uz ansambļa mēģinājumiem Veclaicenē.
“Jaunībā nolikām bērnus gulēt, bet paši vakarā gājām uz mēģinājumu. Reizēm mājas darbus veicām pusnaktī,” saka Velta.
Jaunlaicenes kapelā Velta spēlē cītaru, bet Pēteris – kontrabasu. “Varu spēlēt uz jebkura mūzikas instrumenta, tikai ne vijoles. To nu gan neprotu,” saka Pēteris. Viņi atzīst, ka nav mīļākās dziesmas, jo katrai piemīt savs skaistums. “Dziedāt korī ir grūti, jo dziesmas ir sarežģītas. Bet ir gandarījums, ka grūtums pārvarēts un dziesma tik skaisti skan. Arī ansamblī dziedāt ir patīkami,” domā Velta.
Viņa uzskata, ka daudziem cilvēkiem ir dziedāšanas talants, bet viņus neinteresē sabiedriskās aktivitātes. “Viņiem vairāk neko nevajag kā mājas dzīvi. Tiesa, ir cilvēki, kas nevar tikt uz mēģinājumiem, jo nav transporta,” spriež Velta. Pēteris uzskata, ka cilvēkiem trūkst motivācijas iesaistīties pašdarbībā, jo to aizstāj televīzija.
“Kapelu muzicēšana pēdējos gados pamazām sāk atdzimt. Pirms 15 gadiem mūsu izpildījums bija tik pieprasīts, ka nezinājām, uz kurām bērēm vai kāzām braukt un kam atteikt,” saka Pēteris. Viņi ir koncertējuši gandrīz uz visām Alūksnes rajona skatuvēm.
Pēteris savulaik ir strādājis par celtniecības darbu un tautas nama vadītāju. Arī Velta ir strādājusi tautas namā. “Uzskatu, ka kultūras darbs cilvēkam iepatīkas, ja jau no mazām dienām bērni tautas namu uztver kā savu brīvā laika pavadīšanas vietu,” domā Velta. Viņi ir ne tikai lieli dziedātāji, bet arī dravnieki. Melnzobiem pieder 40 bišu stropi. Veltai brīvajā laikā patīk arī adīt. “Katru gadu noadu 50 zeķu pārus, ko pēc tam uzdāvinu radiem un draugiem,” viņa lepojas.
