Klāt Pūpolsvētdiena. Kristiešu tradīcijās Pūpolu jeb Palmu svētdiena ievada Lielo jeb Svēto nedēļu ar Zaļo ceturtdienu, kad tika likti pamati Svētajam Vakarēdienam, Lielo Piektdienu ar krustā sišanu, Kluso sestdienu un pašām Lieldienām, kad svin Kristus augšāmcelšanos. Ar kādām pārdomām pavadīt šo laiku?
Priekam līdzi nāk smeldzeJānis Zvirgzdiņš, Zeltiņu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs:
“Mēs ļoti priecājamies par pavasara atnākšanu, kad sākas dabas atmoda, un arī Pūposvētdienu lielākā daļa cilvēku svin un saista ar to, ka nesam savās mājās pūpolus un it kā gatavojamies Lieldienu laikam. Patiesībā Pūpolsvētdienai ir pavisam cita nozīme.
Mēs ļoti labi zinām, ka pēc senču tradīcijām Pūpolsvētdienas rītā atnes mājās pūpolus. Mēs vizuāli ieperam savus tuviniekus, radus un paziņas, sakot: “Apaļš kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā”. Bet ja tas būtu tik vienkārši… Ja uz šo notikumu raugāmies no baznīcas skatu punkta, tad savā ziņā šis notikums patiesi saistās ar lielu prieku. Bet līdzi tas nes arī smeldzi. Pirms 2000 gadiem Jēzus uz ēzelīša iejāja Jeruzalemē, un visi tās iedzīvotāji sauca un slavēja: “Lai slavēts, kas nāk Tā Kunga vārdā!”. Jēzum izklāja priekšā krāsainas drēbes, paklājus un māja viņam ar palmu zariem, it kā viņu slavējot, it kā priecājoties par to, ka tiek piepildīts pravietojums no seniem laikiem.
Mums nav palmu, bet ir pūpoli. Mēs it kā ar lielu prieku gaidām Lieldienas. Bet vai tiešām tad, ja savus mīļos iepērsim ar pūpoliem, cilvēki visā pasaulē būs veseli, priecīgi un laimīgi? Patiesībā cilvēks var būt laimīgs, priecīgs, brīvs tikai caur Jēzu Kristu. Tāpēc šim notikumam līdzi nāk smeldze. Iedomāsimies, kā mēs katrs justos, ja zinātu, ka pēc dažām dienām, Lielajā Piektdienā, mums būtu jāiziet caur krusta nāvi… Tieši šīs krusta nāves nopelns, Jēzus nopelns pie krusta ar mums, mūsu dēļ, ir tā patiesības nozīme, kādēļ būtu jāsvin Pūpolsvētdiena. Un tad mēs atgriežamies pie šī sauciena “Lai slavēts, kas nāk Tā Kunga vārdā.”
Jūs jautāsiet, par ko slavēts? Par to, ka mira, cieta un augšāmcēlās par katru no mums, kas dzīvo šajā pasaulē un vēl nāks šajā pasaulē. Ar katru no mums, ne tikai Jeruzalemē, nāk šis ķēniņš. Viņš redzēja visas tautas, kas nāks pie Viņa, kas pieņems šo patiesības vēsti, no kuras spēj cilvēks savā dvēselē būt brīvs. Mūsos ir tik daudz ļaunuma, skaudības, pašlepnuma, savtīguma. Tikai pie Jēzus šīs lietas var tikt mainītas, jo vienīgi viņam ir iespēja mainīt cilvēka sirdi.”
Laiks pārdomāmMaija Sliņķe, Apes Sv. Mateja evaņģēliski luteriskās draudzes locekle:
“Palmu svētdiena jeb Pūpolsvētdiena – tie ir kristiešu svētki, laiks, kad pieminam Jēzus ķēnišķo iejāšanu Jeruzālemē uz ēzeļa mātes kumeļa, tādā veidā piepildoties Vecās derības pravietojumam. Tolaik cilvēki bija dzirdējuši par Kristus varenajiem darbiem un ar gavilēm Viņu sagaidīja ar palmu zariem un izklādami savas drēbes viņam ceļā. Pieminot šos notikumus, mēs svinam Pūpolsvētdienu, kas, savukārt, iezīmē ceļu Lieldienām, iesākoties Klusajai nedēļai.
Mēs ar ģimeni Pūpolsvētdienu svinam baznīcā. Kāpēc Pūpolsvētdiena? Jo pie mums tie ir pirmie pavasara vēstneši un palmas šeit neaug. Tā, lūk, arī pati Pūpolsvētdiena ir kā vēstnese Lieldienu notikumam, kas ir gaismas svētki cilvēcei, labā uzvara pār ļauno.
Patiesībā šo Lieldienu notikumu mēs izdzīvojam gadu no gada. Šī Klusā nedēļa, ko ievada Pūpolsvētdiena, ir tas mazais, klusais laiks, kad varam pārdomāt, kas mūsu dzīvēs ir tumsa un kas gaisma, iztīrīt un sapost savas sirdis pretim Lieldienu gaišumam. Klusajai nedēļai patiešām vajadzētu būt klusai, lai ļautos pārdomām par to, kā patiesībā ir ar mums. Mēs vienā brīdī esam gatavi pieņemt Kristu savā sirdī, bet kaut kur dzīves ikdienā aizejam projām no Viņa. Tādēļ šajā nedēļā būtu vērts pārdomāt to, kas es esmu, kas man ir Dievs, ko man nozīmē Jēzus krusts. Jo tā ir sagatavošanās nozīmīgākajam notikumam kristīgajā pasaulē: Lieldienām – Kristus augšāmcelšanās svētkiem.”
Dace Plaude
