Pirmais šī gada “Alūksnes un Malienas Ziņu” numurs tika veltīts Alūksnes pilsētas tiesību iegūšanas simtgadei, saņemot arī lasītāju atsauksmes. Kāds laikraksta lasītājs, novadnieks, šī vēsturiskā fakta kontekstā interesējas par 7. Siguldas kājnieku pulka nozīmi pilsētas tiesību iegūšanā.
“Vai ir vēsturiski pārbaudīts un pierādāms fakts, ka pulks ar savu karavīru skaitu deva ieguldījumu atsevišķas pasta nodaļas izveidē un pilsētas tiesību ieguvē. Jo it kā esot bijis nosacījums iedzīvotāju daudzuma slieksnim, kuru sasniedzot miests iegūst pasta staciju un var pretendēt uz pilsētas statusu, jo sevišķi ņemot vērā pēckara iedzīvotāju daudzumu,” jautā lasītājs.
Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova skaidro, ka tiešas saistības šiem faktiem nav, taču nenoliedz, ka pilsētas izaugsme sākusies tieši ar pulka ienākšanu Alūksnē.
“Alūksnes muzeja pētniecības materiālos norādīts, ka Alūksnes miestam pilsētas tiesības piešķirtas 1920. gadā, savukārt 7. Siguldas kājnieku pulks Alūksnē dislocēts gadu vēlāk. Vai varētu būt iespējams, ka ministri, apstiprinot pilsētas statusu 1920. gadā, jau paredzēja, ka pēc Latvijas Neatkarības kara Alūksnē tiks dislocēti bruņotie spēki, tātad – uzplaukums būs garantēts? Dokumentāru apstiprinājumu tam nav un būtu pamatoti jātic mums pieejamajiem vēstures avotiem, kas liecina, ka, neskatoties uz daudzajām problēmām, Alūksne tomēr bija sasniegusi valsts noteiktās prasības pilsētas statusa iegūšanai vēl pirms pulka ierašanās Alūksnē,” stāsta Z. Pavlova. Viņa atgādina, ka šīs prasības bija – apdzīvotajā vietā notiek komercdarbība, ir attīstīta kultūras dzīve, izveidojusies pilsētas infrastruktūra, iedzīvotāju skaits sasniedzis vismaz divus tūkstošus, tiek respektētas vēsturiskās apbūves tradīcijas.
“Taču noteikti jāuzsver fakts, ka daudzu alūksniešu acīs Alūksne arī pēc pilsētas statusa iegūšanas bija tikai miests un “īstās pilsētas” veidošanās un izaugsme sākās tieši ar pulka ienākšanu Alūksnē,” uzsver vēsturniece. Piemēram, savās atmiņās vēlākais pilsētas galva Kārlis Šteiners norādījis, ka ieraduma pēc Alūksni sākotnēji visi saukuši par miestiņu. Arī trimdā izdotās Siguldas pulka piemiņas fonda grāmatas “Siguldas pulks” lapās var lasīt, ka Alūksne arī 1920. gadu sākumā tika dēvēta par miestu, un kultūras un saimnieciskās dzīves uzplaukums te bija jūtams tieši pēc pulka dislocēšanas Alūksnē. Citāts: “Bet te, kā uz burvju mājienu, pacēlās māja pie mājas. Tika būvētas pulka jaunās kazarmas. Pirmais, kas priecājās par šo pārmaiņu, bija pastmeisters, kura iestādi pacēla par divām kategorijām augstāk, un līdz ar to alga kļuva darbiniekiem lielāka. Paplašinājās visa veida veikali. Nedēļas tirgi kļuva prāvāki. Zemes agrārās reformas komisija sadalīja muižas zemi apbūves gabalos, paredzot arī ielas topošai pilsētai. Zemi piešķīra arī virsniekiem un instruktoriem.” Un tie ir tikai daži piemēri pulka ieguldījumam Alūksnē.
Atbildot uz jautājumu par pasta ēku Alūksnē, Z. Pavlova norāda, ka pasta stacijas, pasta nams un telegrāfs Alūksnē bija arī pirms pulka dislocēšanas, taču tieši pulka laikā pasta un telegrāfa pakalpojumu apjoms strauji pieauga. Ar 7. Siguldas kājnieku pulku saistāms tieši “Jaunais pasta nams” O. Vācieša ielā 8. Lūk, ko par to vēsta 1931. gada “Pasta – Telegrāfa dzīve” Nr. 10: “Oktobra 10. dienā Pasta un telegrāfa būvdarbu pieņemšanas komisija pieņēma Alūksnes pasta – telegrāfa kantora jaunās ēkas pārbūves darbus, un līdz ar to Alūksnes pasta operācijas tagad koncentrētas līdz 1929. gadam Kara ministrijai piederējušā “Baltā namā”. Nama iegūšanas gaitā Alūksnes pastmeisteram J. Tīsonam nācies pārvarēt neskaitāmus šķēršļus, kuri beidzot laimīgi novērsti. Līdz pat beidzamam laikam namu apdzīvojuši vietējā garnizona virsnieki, kas jūtami veicinājis telpu uzturēšanu priekšzīmīgā kārtībā un pateicoties tam, arī pasta un telegrāfa būvniecības nodaļai izdevās ēkas iekšējo kapitālpārbūvi, kura kvantitatīvi līdzinājās tuvi jaunbūves būvdarbu daudzumam, izpildīt par minimālo summu Ls 11.000. Alūksnes pilsētai strauji apbūvējoties, tā attīstās par vienu no ievērojamākām mūsu valsts ziemeļdaļas pilsētām un līdz ar to neapšaubāmi paredzama Alūksnes pasta un telegrāfa kantora strauja attīstība.”
