Tempļakalna ielas gājēju tilts četru gadu laikā, kopš uzbūvēts, kļuvis gan par iecienītu pastaigu vietu, gan apliecinājis sevi kā ikdienas nepieciešamību. Pašlaik Alūksnes novada pašvaldības dienaskārtībā ir jautājums par to, ka tiltam jāveic impregnēšana un citi uzturēšanas darbi.
Finansējums tam rasts, pārdalot līdzekļus no daudzdzīvokļu namu pagalmu labiekārtošanai paredzētās naudas, jo šogad tā nav apgūta pilnā apmērā. Pašvaldība divas reizes sludināja pieteikšanos daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanai – pirmajā neiesniedza nevienu pieteikumu, otrajā divus. Viens – par darbiem Laurencenes ielā – apstiprināts, bet otram – par darbiem Bērzu ielā – sniegts atteikums, jo mājai nav pietiekams līdzekļu uzkrājums, lai priekšfinansētu projektu. Līdz ar to 5000 eiro netiks apgūti un jūlija domes sēdē ceturtdien deputāti lems tos novirzīt Tempļakalna ielas gājēju tiltam. Kontekstā ar šo starp deputātiem finanšu komitejā raisījās diskusijas arī par to, vai pašvaldības finansējumu vispār turpmāk paredzēt privātīpašumu labiekārtošanai.
Vajag sausu laiku
“Tilta apakšējā daļa tiks attīrīta, veiks virsmas mazgāšanu, zaru vietu apstrādi koka konstrukcijās, kā arī impregnēšanu. Ir svarīgi to paveikt vēl šogad. Tiesa, jāgaida ļoti sauss laiks, jo tilta margām jābūt izžuvušām – šobrīd tās ir piemirkušas ar lietus ūdeni. Cerams, ka būs tādi laikapstākļi. Tilta impregnēšana būs roku darbs,” stāsta pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis.
Deputāte Līga Langrate rosināja iekšpagalmu labiekārtošanai paredzēto finansējumu nākotnē paredzēt arī privātmāju fasāžu sakārtošanai. “Tūristi un pilsētas viesi nestaigā pa daudzdzīvokļu māju pagalmiem, nevēro, kā dzīvo tur. Viņi pastaigājas pa pilsētas ielām un vēro to apkārtni. Pašvaldība var palīdzēt sakārtot fasādes, piešķirot 50 vai 30 procentu līdzfinansējumu,” rosina L. Langrate. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis norāda – šāds “burkāns” pašvaldībai jau ir paredzēts: ja īpašnieks sakārto ēkas fasādi un jumtu, saņem nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu. L. Langrate gan uzskata, ka šāds atbalsts ēku īpašniekus nestimulē.
Nedot privātajiem
Deputāts Ainars Melders uzskata, ka pašvaldības finansējumu privātīpašumu sakārtošanai vispār nevajag piešķirt. “Tagad viņiem, nabadziņiem, nav naudas, bet tad, kad viņi savu dzīvokli pārdos par 30 000 eiro, tad dzīve būs skaista! Vērtējot īpašumu, vērtētājs ņems vērā arī ēkas fasādi, ko pašvaldība būs palīdzējusi uzlabot. Pašvaldība jau ir uzdāvinājusi naudu privātīpašniekiem, palīdzot ierīkot pieslēgumus ūdens un kanalizācijas sistēmai – jābeidz dot nauda arī daudzdzīvokļu namu pagalmiem! Kuri tur dzīvo, tie paši arī domā par savu pagalmu labiekārtošanu. Vajag kopumā sakārtot pilsētvidi – par zāles pļaušanu, žogu izvietojumu, puķu dobēm un pārējo, jo tā tomēr ir pilsēta,” spriež A. Melders.
Biznesa tūrisma objekts
Kontekstā par Tempļa kalna ielas gājēju tiltu starp deputātiem raisījās arī diskusija par Pilssalas tiltu un to, ka tam ik gadu tiek mainītas brusas margām. “Ja lielajam Pilssalas tiltam regulāri veiktu impregnēšanu, tad nebūtu tik bieži margu daļas jāmaina. Regulāri impregnēt taču ir vieglāk, nekā visu laiku margas mainīt!” pārliecināts A. Melders. Arī deputāts Modris Lazdekalns uzskata, ka impregnēšana tiltiem jāveic regulāri.
L. Langrate vērsa uzmanību, ka Pilssala un Tempļa kalns pašlaik ir viens no Alūksnes biznesa tūrisma objektiem, kas tiek pietiekami plaši izmantots, šīs teritorijas iznomājot. “Varbūt šādus darbus, kā, piemēram, tiltu uzturēšana, glābēja pakalpojuma nodrošināšana, var veikt no saņemtajām nomas maksām,” rosināja L. Langrate. Tam piekrīt arī A. Melders. Viņš arī rosināja nākotnē finansējumu tiltu uzturēšanai iekļaut ceļu un ielu valsts mērķdotācijas finansējumā. I. Berkulis norāda – to var darīt tikai tad, ja konkrētais tilts ir kāda ceļa vai ielas sastāvdaļa, par ko nākotnē varot domāt.
Jāparedz nauda uzturēšanai
A. Melders uzskata – būvējot jaunus objektus, pašvaldībai vajag paredzēt budžetā izmaksas arī to uzturēšanai. “Piemēram, Igaunijā, izbūvējot ceļus par Eiropas naudu, projektos tiek iekļauts, ka pēc tam tos profilaktiski pārskata un salabo, pat niecīgākās šuvju vietas,” saka A. Melders. A. Dukulis to salīdzina ar Pils ielu Alūksnē, ko rekonstruēja pirms pieciem gadiem. “Uz Pils ielas, iepretim strūklakām, jau vairākus mēnešus ir liels iesēdums, kas apgrūtina satiksmi. Būvniekam ir uzdots līdz 1. augustam šo defektu novērst, bet līdz 1. septembrim veikt pārējos profilaktiskos darbus Pils ielā,” saka A. Dukulis.
Domes priekšsēdētājs arī atzīst – pašvaldībai būs tuvākajā laikā jāapseko visi jaunuzceltie objekti, īpaši tie, kuru konstrukcijā izmantota koksne. “Gribam vai nē, bet ar to jārēķinās, ka uzturēšanas izmaksas šiem objektiem ar katru gadu palielināsies,” saka A. Dukulis. I. Berkulis piebilst – pašvaldība ir restaurējusi arī rotondu Tempļakalnā, kuru pēc noteikta laika būs atkal jāattīra, tāpat arī pārējās mazās arhitektoniskās formas. Šā gada pašvaldības budžetā šādiem mērķiem finansējums nav paredzēts.
Teksts un foto: Līga Vīksna
