Ceturtdien, 8. augustā, pēc viesošanās Gulbenē, Alūksnē ar Gulbenes – Alūksnes bānīti ieradās Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, viņa padomniece Aļona Zandere un citi ministrijas pārstāvji. Viesi apmeklēja Alūksnes Bānīša stacijas ekspozīciju un vēlāk Alūksnes Kultūras centrā kopā ar Alūksnes novada domes priekšsēdētāju Arturu Dukuli, priekšsēdētāja vietniekiem Dzintaru Adleru, Aivaru Fominu un citiem pašvaldības pārstāvjiem diskutēja par ceļu infrastruktūru un attīstību Alūksnes novadā, tajā skaitā arī par administratīvi teritoriālo reformu. Pēc sarunas ar pašvaldības vadību T. Linkaits labprāt atbildēja uz žurnālistus interesējošiem jautājumiem.
– Preses izdevēju asociācija, kā arī atsevišķi drukātie mediji pauž satraukumu par preses piegāžu kompensācijām “Latvijas Pastam”. Tas nozīmēs būtisku preses sadārdzināšanos, attiecīgi preses cenas paaugstināšanos, kas īpaši reģionālajiem medijiem var būt kritiska. Satiksmes ministrija ir ierosinājusi novirzīt tam elektrovilcienu iegādei paredzētos līdzekļus. Vai tam varētu būt koalīcijas atbalsts? Kādi vēl varētu būt risinājumi?
– Situācija ir mazliet dramatizēta, jo neviens nav teicis, ka dotācijas tiks pārtrauktas. Tās ir paredzētas gan valdības rīcības plānā, gan deklarācijā. Kad pirms valdības atvaļinājuma kopā ar Kultūras ministriju devāmies un sadarbības sanāksmi, vaicājām, vai ir atbalsts šai dotācijai, un atbalsts bija. Satiksmes ministrija gāja uz valdību ar ierosinājumu pagarināt par gadu līdzšinējo sistēmu. Sanāca tā, ka sēdē, kur tas tika runāts un kāds kaut ko neuzmanīgi pateica, finanšu ministrs bija komandējumā, savukārt es – atvaļinājumā. Un tikai, atgriežoties no atvaļinājuma, es uzzināju, ka pēkšņi esmu preses kapracis.
– Cik liela summa ir nepieciešama, vai redzat iespēju valdībā vai koalīcijā par šo jautājumu vienoties?
– Ir nepieciešami 5,9 miljoni, kas mazliet “iestiepjas” 2021. gadā. Te gan jāatzīmē, ka vēsturiski situācija ir izveidojusies tāda, ka budžetā šī dotācija ir iezīmēta divu miljonu apjomā, bet izmaksas katru gadu aug. Gan degvielas cenas, gan algas, gan citi izdevumi. Pirms gadiem šo sadārdzinājumu varēja segt ar “Latvijas Pasta” dividenžu naudu, bet tagad arī šī papildu nauda vairs nesedz izmaksas. Šogad bija paredzēts, ka “Latvijas Pastam”, piesakoties par universālā pakalpojuma sniedzēju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) noteiks tarifu un Kultūras ministrija (KM) noteiks, kā un ko kompensēt. Bet regulators ir sapratis, ka nevar šo tarifu noteikt, un šis konkurss jāpagarina par gadu. Ilgtermiņā raugoties, manuprāt, valstij Kultūras ministrijas personā ir jābūt skaidrai mediju politikai šajā jomā. Ko mēs par šo naudu atbalstām? Paskatījos katalogā un nesaprotu, vai tiešām mums ir jāatbalsta “Komsomoļskaja Pravda”, “Argumenti i fakti” un citi izdevumi ne latviešu valodā. Vai otra grupa – “Forbes USA”, “Forbes Ru” un citi smalki žurnāli, kur mēneša abonēšanas cena vien ir desmit eiro. Ja cilvēki var abonēt glancēto žurnālu par desmit eiro mēnesī, tad var samaksāt pāris eiro arī par piegādi. Ienākot nozarē, es skatos, kur var efektīvāk izmantot līdzekļus, piemēram, sabiedriskā transporta pārvadājumos, ceļu uzturēšanā. Daļa riska ir jāuzņemas arī uzņēmējiem. Savukārt preses piegādes jomā visi riski un izmaksas ir tikai valstij. Paskatieties, kā aug izmaksas “Latvijas Pastam”, un preses izdevēji no tā neko neapmaksā. Izdevējs neko no šī neuzņemas. Piemēram, izdevniecība “Santa” no savas peļņas var uzbūvēt SPA?! Un tas ir labi, bet kaut kā šie riski ir godīgāk jāsadala starp izdevēju un valsti. Dabiski, ka valstij ir jāatbalsta kvalitatīvs saturs, reģionālie mediji, skatoties, cik valstī ir naudas un vērtējot prioritātes.
– Kad varētu aizsākties šosejas A – 2 remonts tajos posmos, kas šobrīd ir vissliktākie?
– Līdz 2023. gadam ir plānots šo šoseju saremontēt līdz galam. Mūsu prioritāte ir visi galvenie valsts autoceļi, ko līdz šim laikam gribam sataisīt. Un tieši Alūksne bija tā pilsēta, kur priekšvēlēšanu tikšanās laikā alūksnieši vaicāja – cik ilgi mums būs jākratās pa šādu ceļu?
– Kas notiks ar reģionālas nozīmes ceļiem? Viens no uzstādījumiem ir caur reģionālo reformu samazināt valsts bilancē un īpašumā esošo ceļu skaitu, reģionālos ceļus nododot pašvaldībām. Kas liek domāt, ka pašvaldībām būs vairāk naudas reģionālo ceļu uzturēšanai?
– Tas ir jautājums par risku, atbildības un pienākumu sadali. Piemēram, Somijā 17 procenti ceļu tīkla ir valsts atbildība, ir zemes, kur valsts atbild tikai par galvenajiem ceļiem. Mums valsts uzņēmusies atbildību par 25 procentiem ceļu. Turklāt mums ir divreiz grūtāk uzturēt ceļus nekā Dānijā, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu. Daudzi ceļi vispār netiek intensīvi izmantoti, tie ir bijušie kolhozu ceļi, kas pašlaik ir pārveidoti par pašvaldību vai valsts ceļiem, bet lielas nozīmes tiem nav. Tādēļ jau iepriekšējā ministra laikā bija doma noteikt mērķdotācijas summu 1560 eiro par kilometru, ko dodam līdzi pašvaldībai par katru pārņemto ceļa kilometru. Nauda nebūs piesaistīta konkrēta ceļa remontam, bet pašvaldības varēs pašas izvēlēties, kuru ceļu labot. Pašvaldības vislabāk zina, kur šo summu tērēt. Alūksne ir labs piemērs – te pašvaldība ir gatava šos ceļus pārņemt. Tas varētu sākties nākamgad, ja rudens sesijā izdosies pieņemt likuma grozījumus.
– Kā vienu no prioritātēm jūs esat nolēmis uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Kādi jaunumi gaidāmi Alūksnei un Apes iedzīvotājiem?
– Ir vairāki uzlabojumi – esam izsludinājuši konkursu jauniem autobusu pārvadājumu līgumiem no 2021. gada. Konkursa nolikumos ir augstākas prasības autobusiem, klientu servisam. Tajos jāspēj nodrošināt vienotas biļetes izdošana, maksāt ar maksājumu karti, ir paredzēti papildu punkti, ja autobusam ir velosipēda turētāji, ir prasība invalīdu iebraukšanai.
Ceru, ka šajā konkursā piedalīsies spēcīgi pretendenti un iedzīvotājiem būs labāks serviss. Protams, redzam, ka būs maršruti, kas nebūs īpaši pieprasīti, īpaši pierobežā. Tāpēc šajās vietās, kur iedzīvotāju blīvums ir mazs, no 2021. gada piedāvāsim bezmaksas sabiedrisko transportu. Cilvēkiem būs nulles biļete. Jo šis termiņš būs tuvāk, jo precīzāk varēsim pateikt maršrutus. Pašlaik plānoti pieci šādi maršruti Alūksnes novadā. Pārvadātājam šajā situācijā nemainās nekas, tas saņems dotāciju, kas segs izmaksas.
– Vidzemes plānošanas reģions ir paudis iebildes pret sabiedriskā transporta attīstības plāniem reģionā, sakot, ka plānots slēgt 150 reisus.
– Mums atšķiras viedokļi par to, kas ir maršruts. Viņi bija saskaitījuši reisus, kas ir konkrētās dienās, arī papildreisus un tehniskos reisus. Auditorfirma “Pricewaterhouse Coopers” ir izvērtējusi visu maršrutu tīklu no loģistikas viedokļa, lai pārvadātājiem nav jāveic tukšie jeb tehniskie reisi, atgriežoties sākumpunktā. Lielākais samazinājums ir Rīgas reģionā, kur ir dzelzceļa satiksme, jo tur mazinām reisus, kas iet paralēli ar dzelzceļa reisiem.
– Bija plānots, ka vasarā sāksies projekts sabiedriskajam transportam pēc pieprasījuma. Kāpēc šis pakalpojums kavējas un kad to sāks nodrošināt?
– Te pašlaik laikam darbojas tā sauktais cilvēciskais faktors. Ir bijuši vairāki mēģinājumi ieviest transportu pēc pieprasījuma, bet laikam latvietī ir ieraduma spēks. Par šo pakalpojumu ir bijušas vairākas sarunas jau citās pilsētās, un konstatēts, ka laikam mūsu cilvēki ir pārāk kautrīgi – viņi domā – vai tad tiešām pēc manis speciāli brauks autobuss?! Tāpēc kautrējas to izsaukt. Tāpat cilvēki nesaprot, ka transports ir par brīvu, iespējams, viņi domā, ka būs jāmaksā par visu autobusu, vai arī neplāno braucienus, jo transports ir jāpasūta dienu iepriekš. Bet šis pakalpojums būs un palēnām tiks ieviests, jau viens maršruts pēc pieprasījuma “palaists” Liepājas pusē, bet vēl nepieciešams liels skaidrošanas darbs.
– Vai plānots efektīvāk regulēt masas ierobežojumus uz grantētajiem ceļiem, jo lauksaimnieki vairākkārt ir sūdzējušies, ka bieži šie ierobežojumi tiek turēti pārāk ilgi. Vai ir iespējama elastīgāka atbildīgo iestāžu reakcija?
– Tas ir sāpīgs jautājums. Saprotot uzņēmēju situāciju, pašvaldības pašlaik piever acis uz to, ka ceļi ir izdangāti. To mēs arī šeit, domē, dzirdējām. Kopīgi ar Kokrūpniecības federāciju mēģinām vienoties, ka visiem kokvedējiem būs GPS (globālā pozicionēšanas sistēma – red.), kas uzrāda maršrutu. Tad arī mēs redzēsim, vai mašīnas brauc zem aizlieguma zīmes, un, vai izvēlas atbilstošāko ceļu. Svarīgi arī, lai zīmes tiktu izvietotas racionāli, lai mašīnām ir ceļi, pa kuriem izbraukt. Ceram arī panākt vienošanos ar kokrūpniekiem, ka ceļi, pa kuriem tiek vestas kravas, pēc tam tiek sakārtoti.
– Liela problēma uz ceļiem ir svara kontrole, kas ilgtermiņā noved pat pie remontētu ceļu pasliktināšanās – izbrauc rises. Cik lietderīga ir pašreizējā kontroles sistēma? Cik lielā mērā var izkontrolēt? Kādai tai vajadzētu būt?
– Attiecībā uz pārkrautām mašīnām pašreizējā kārtība ir tāda, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts policija (VP) veic kopīgas pārbaudes. CSDD ir gatava pastiprināt kontroles, bet policijai trūkst resursu. Ir mēģinājumi vienoties ar kravu pieņemšanas punktiem, kas sver mašīnas un konstatē pārkrautās. Problēmu nav tik daudz ar vietējām kravām. Piemēram, Kurzemē liela problēma ir lietuviešu pārvadātāji, kuri pat vinjetes nepērk. Pašlaik Satiksmes ministrijas domnīcā spriežam, varbūt, ka būtu racionāli atjaunot Transporta inspekciju, jo ir aktuāla kravu pārvadātāju kontrole, taksometru kontrole. Bet, protams, tas ir resursu un finanšu jautājums.
