Ziemeļaustrumu slimokases Alūksnes nodaļa gandrīz katru nedēļu saņem vienu sūdzību, ka atteikta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Vairāk sūdzas ģimenes ārsti, nevis pacienti.
Ziemeļaustrumu slimokases Alūksnes nodaļa gandrīz katru nedēļu saņem vienu sūdzību, ka atteikta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Vairāk sūdzas ģimenes ārsti, nevis pacienti. Šajā nedēļā slimokasei neapmierinātību pauda medicīnas darbinieks no Pededzes, bet laikraksta birojā – slima zēna māte.
“Ir grūti pēc tam konstatēt, cik pamatots bijis neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukums. Alūksnes slimnīcā nav iekārtas, kas ieraksta telefona sarunas. Mēs varam pēc dokumentiem pārbaudīt tikai izsaukuma un neatliekamas palīdzības brigādes izbraukšanas laiku,” skaidro Ziemeļaustrumu slimokases Alūksnes nodaļas vadītājs Jānis Žīgurs. Viņš domā, ka praksē jau sen ir savdabīgs kritērijs – ja slimnieku aizved uz slimnīcu, tad izsaukums bijis pamatots. Bet pretējā gadījumā neatliekamās palīdzības brauciens ir jāapmaksā izsaucējam. “Katra māte uztraucas, ja bērns ir slims. Bet šinī gadījumā tam nekas ļauns nevarēja notikt. Kādreiz ātrā palīdzība brauca visur, un cilvēki ir pie tā pieraduši. Bet pa telefonu neviens ārsts nevar noteikt diagnozi. Ja nākas secināt, ka saslimšana nav akūta, tad bar ārstu,” secina ārste Maija Plahotina. Viņa nenoliedz, ka jebkura infekcija var beigties traģiski. Un tad vainīgs vienmēr ir mediķis.
Alūksnes slimnīcas galvenais ārsts Uldis Jurciņš uzsver, ka slimniekiem ir jāiet pie sava ģimenes ārsta. Tas pateiks, vai ir nepieciešama neatliekamā palīdzība. “Ja izsaukums bijis nepamatots, tad raksta aktu slimokasei. Un tā var prasīt samaksu no ģimenes ārsta. Savukārt no slimnieka piederīgajiem maksu var saņemt tikai ar tiesas lēmumu, ja viņi nepiekrīt segt brauciena izdevumus. Tie vidēji ir 12 latu,” secina U.Jurciņš.
