Kādreiz latvieši ķekatās gājuši no Mārtiņiem līdz Meteņiem. Vairākas dienas svētkus svinējuši un Ziemassvētku vakarā vismaz deviņas reizes pie galda piesēduši. Ar mūsdienu cilvēka pieredzi liekas, ka to nemaz nevar dabūt gatavu. Palūkojot, kādus padomus sniedz, piemēram, “Zelta mājas grāmata”, var atrast arī tradicionālās garšvielas, kas kādreiz noder ne tikai kā baudas vielas, bet arī ārstniecībai.
Mandarīns un ananass
Ne velti gada beigās veikalos parādās ir mandarīni – tie uzlabo zarnu darbību un kuņģi nekairina, jo ir maigāki nekā apelsīni, kurus lietderīgāk izmantot kā rotājumu un gaisa atsvaidzināšanas līdzekli – apelsīnā saspraustas krustnagliņas gādās par tīkamu aromātu. Nesātīga mandarīnu ēšana nav ieteicama, lai arī nevar veselībai kaitēt, ja vien ievērota nepieciešamā tīrība – vēdera šķidra izeja drīzāk rodas no nepietiekami mazgātiem augļiem pirms mizošanas, nevis to pārmērīgas lietošanas. Strauju caureju “aizrauj” tējkarote smalku melno piparu, kam uzdzer aukstu ūdeni.
Kā sagremošanas veicināšanas līdzekļi pieminēts arī ananass un ogļskābie ūdeņi. Tukšā dūšā apēstas dažas svaiga ananasa šķēlītes pamodina gremošanas sistēmu pēc lielām slodzēm. Ogļskābie ūdeņi visticamāk ir domāti gāzētie dzērieni, no kuriem gremošanas sistēmas labākie “sapurinātāji” mūsdienās ir pepsikola un kokakola, kurus dietologi ikdienā lietot neieteic.
Palīdzība “uz sitiena”
Katram pašam tikt galā ar galvas sāpēm “Zelta mājas grāmata” ieteic tikai tad, ja sāpes uznāk šad tad. Ja tās ir pastāvīgas un ilgstošas, jāmeklē dakteris. Līdz tam var mēģināt citrona sulu, ko uz pusi šķaida ar ūdeni un saldina ar cukuru. Ar tādu dzērienu spirdzinās divas trīs reizes dienā. Metodes ticamība ir augsti novērtēta aspirīna piekritēju aprindās – acetilsalicilskābi nereti iesaka asins viskozitātes paaugstināšanai, kas mazina trombu potenciālo veidošanos un veicina asinsriti.
Ja galvas sāpes cēlušās no karstuma, visu dienu pie plīts stāvot, dažkārt palīdz pie deniņiem sietas citrona pusītes.
Nereti pietiek rokas nomazgāt aukstā ūdenī, iesākumā delnas, tad visu roku, beigās nomazgājot arī ģīmi un visu kārtīgi nosusinot.
Nervozas galvas sāpes mazina uzklājumi no etiķa un medus. No lielas nervozitātes cilvēkiem mēdz būt aukstas kājas tā, ka stundām vakarā nevar aizmigt, jo salst. Vispirms tad jāgādā par viegliem ēdieniem un kārtīgu sagremošanu. Kājas ik vakarus uz dažām minūtēm iemērc aukstā ūdenī, krietni noberzē, kamēr top siltas un sarkanas, pēc tam ar rupju dvieli nosusina un ģērbj vilnainās zeķēs.
Kad kuņģim krampis
Par kuņģa krampi savulaik sauktas vēdergraizes. Garšīgākais un vienkāršākais līdzeklis tad ir viegla baldriāna tēja, ko dzer trīs reizes dienā pa tasei. Uz 30 gramiem ūdens ņem trīs gramus alkohola, trīs gramus kanēļa un maisījumu lieto pa vienai, divām ēdamkarotēm.
Ar piebildi “šo līdzekli daudzi tura par drošu” ieteikta kaņepju vai ķimeņu eļļa, ko pāris pilienus iepilina ēdamkarotē ar īstenu rumu. To nepieciešams atkārtot vairākas reizes, tiesa, nav teikts, ar kādiem starplaikiem.
Lai naktī nemāktu lietuvēns, vakaros nav vēlams baudīt grūti gremojamus ēdienus. Pēc smagāka mielasta tad ar mērenām kustībām jāpavada garāks laiks, bet gulēt ieteicams uz labā sāna. Pirms gulētiešanas der iedzert tēju, kur uz pusēm sajaukts baldriāns un anīss.
Ja liekas, ka nieru akmeņi apsāpējušies, labs mājas līdzeklis ir rutku sula – ik rītus tukšā dūšā divas ēdamkarotes.
Spēkus sniedz kontrasti
Ja pēcsvētku rītā ir grūta elpošana, izteikts nervu vājums, lieti noderēs roku pārmaiņu vannas. Uz kādu brīdi rokas ieliek karstā ūdenī, uz divām trim sekundēm aukstā. To atkārto vairākkārt.
“Zelta mājas grāmata” pamāca arī, kā tikt galā ar “īsu elpu”: sagrūž korteli svaigu kadiķogu, aplej ar stopu francbrandvīna un atļauj astoņas līdz četrpadsmit dienas saulē ievilkties, pēc tam izkāš. No tā ik dienas trīsreiz jābauda ēdamkarote.
