Alūksnietei Skaidrītei Vītumai 1.februārī ir dzimšanas diena, bet 28.februārī – vārdadiena, tomēr abu svētku svinēšana netiekot apvienota. Skaidrīte ar lepnumu rāda jau trešdien saņemto pirmo apsveikuma kartīti no draudzenes. Tajā izteikts vēlējums atrast skaisto rasas lāsē, vēja dziesmā un klusumā.
S.Vītumai savs vārds patīk, tikai viņa ar bažām domā, ka nākotnē šis vārds varētu izzust, jo jaunā paaudze saviem bērniem to neizvēlas. “Prieks, ka man ir skanīgs vārds un slavenas vārdamāsas, piemēram, Skaidrīte Kaldupe,” viņa saka.
Ir jūtu cilvēks
“Svinēšana vienmēr notiek ģimenes lokā – neko vairāk jau šodienas apstākļos nevar atļauties. Esmu laimīga, ka man apkārt ir tik daudz labu cilvēku – viņi vienmēr mani atceras svētkos, līdz ar to nejūtos aizmirsta,” atzīst alūksniete.
Skaidrīte ir ļoti izpalīdzīgs cilvēks, kam tuvinieku vajadzības ir svarīgākas nekā savas. Skaidrītes piekrīt G.Treimaņa novērojumam, ka Skaidrītes ir sievišķīgas un labdabīgas.
“Dzīvē vienmēr pieturos pie tautasdziesmā paustās gudrības “Dod, Dieviņi, otram dot, ne no otra mīļi lūgt”. Ja otram varu kaut kripatiņu palīdzēt, mani pārņem neizsakāms prieks. Piekrītu, ka esmu jūtu cilvēks un emocionāla,” atzīst S.Vītuma.
Citos cilvēkos Skaidrīte augstu vērtē vienkāršību un sirsnību. “Man nepatīk lepni un iedomīgi cilvēki. Ja cilvēks ir vienkāršs, tad viss viņā ir labs,” pārliecināta alūksniete.
Izmēģina jaunas receptes
Tagad Skaidrītes kundze vada savas vecumdienas dzīvoklī Alūksnē, vasarās kopj Kalnadruvās dārziņu kopā ar meitu. Savulaik strādājusi par grāmatvedi. Tuvojas pavasaris, tādēļ pirkstu galiņi viņai jau sāk niezēt un domas aizņemtas ar to, ko pirmo sēt podiņos uz palodzes. “Ģimenē esmu stādu audzētāja – gan tomātu, gan puķu. Sējas darbus veicu pēc kalendārā rekomendētā,” atklāj S.Vītuma.
Savukārt tumšie rudens un ziemas vakari tiek īsināti, adot tuviniekiem zeķes, kā arī lasot grāmatas un periodiku. “Dēls ar ģimeni dzīvo Madonā, meita – Alūksnē. Kad puiši Madonā iet slidot, kājas silda manas adītās zeķītes. Znotiņš man ir kaismīgs mednieks un makšķernieks – arī viņam noder siltas zeķes,” uzsver Skaidrīte.
Skaidrītei ļoti patīk gatavot un izmēģināt jaunas receptes. Savukārt rudenī viņa ir ļoti čakla konservētāja, tādēļ viņas pagrabā var atrast dažādus gardumus ziemas vakariem. Konservēšanai tiek izmantots gan Kalnadruvu dārziņā izaudzētais, gan meža veltes. “Konservēt man ļoti patīk. Mājinieki jau smej, ka nav apēsts vēl pirms trim gadiem konservētais, bet es tik taisot jaunus,” saka Skaidrīte.
