Ir precizēti trūcīgas personas statusa piešķiršanas nosacījumi, paredzot vairākas izmaiņas. Alūksnes un Apes novadu Sociālo dienestu darbinieki to vērtē pozitīvi un atzīst – izmaiņas vērstas uz to, lai pašvaldības sociālo palīdzību saņemtu tie, kam tas patiesi ir nepieciešams.
Jābūt bezdarbniekiem
Turpmāk cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri pašvaldībā vēlēsies saņemt sociālās palīdzības pabalstu, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) būs jāreģistrējas kā bezdarbniekiem. Līdz šim sociālās palīdzības pabalstus varēja saņemt, ja bija piešķirts darba meklētāja statuss. Alūksnes novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Lolita Krūmiņa norāda – viens no personas līdzdarbības pasākumiem ir regulāri atzīmēties NVA, lai nezaudētu bezdarbnieka statusu. “Līdz šim, zaudējot bezdarbnieka statusu, palika iespēja atkārtoti to pieprasīt kā darba meklētājam. Tagad šādi „līferēt” nevarēs,” saka L.Krūmiņa. Viņa vērtē, ka šīs izmaiņas nesamazinās pabalstu saņēmēju skaitu, bet trūcīgā statusa pieprasītājiem liks būt atbildīgākiem un viņš disciplinēs. Tam piekrīt arī Apes novada Sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa. Viņa uzskata, ka striktāku kārtību ieviesa jau izmaiņas ar šā gada janvāri, kas paredz: visiem garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmējiem ir jāslēdz līdzarbošanās pasākumu līgums ar Sociālo dienestu. “Uz to gan ietaupās līdzekļi pabalstu izmaksai, jo daudzi nevēlas līdzdarboties sabiedriski derīgos darbos, līdz ar to nesaņem arī pabalstu. Šā kritērija dēļ “atkrīt” arī tie, kas strādā nelegāli, jo nevar vienlaikus atrasties divās darba vietās. Būtu labi, ja vairāk būtu godīgu uzņēmēju, kuri ar darbiniekiem noslēdz darba līgumus, nevis nodarbina nelegāli,” saka M.Kārkliņa.
Būs jānorāda blakusienākumi
Izmaiņas arī paredz, ka, aizpildot iztikas līdzekļu deklarāciju, tagad būs jāuzrāda arī tie ienākumi, par kuriem informācija nebūs pieejama valsts un pašvaldības datu reģistros vai to nevarēs apliecināt ar izziņu. “Tas klientiem paredzēs lielāku atbildību par deklarācijā norādītajiem ienākumiem. Tagad būs jānorāda arī citi blakusienākumi, piemēram, no malkas skaldīšanas, sēņošanas, ogošanas, metāllūžņu nodošanas, dāvinājumi – ieskaitījumi no draugiem radiem, jo šos ienākumus līdz šim negribēja atzīt kā ienākumus,” saka L.Krūmiņa. Pašvaldībām būs noteiktas arī plašākas tiesības attiecībā uz to, kādi kustamie un nekustamie īpašumi turpmāk nebūs jāuzskata par īpašumiem, nosakot trūcīgā statusu. Apes novadā šobrīd trūcīgā statusu piešķir, ja īpašumā ir zeme līdz 5 hektāriem, tostarp 1 hektārs meža. Savukārt Alūksnes novadā par īpašumu netiek uzskaitīta zeme, kuras kopējā kadastrālā vērtība nepārsniedz 3000 latu, un viena ēka, kuras lietošanas veids saskaņā ar zemesgrāmatas datiem ir dārza māja vai vasarnīca un ko ģimene (persona) neizmanto kā mājokli.
Noteiks uz īsāku laiku
Izmaiņas arī nosaka, ka turpmāk atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pašvaldības varēs noteikt uz laiku līdz 3 mēnešiem gadījumā, ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem būs darbspējas vecumā, izņemot nestrādājošus cilvēkus ar invaliditāti. Pārējos gadījumos atbilstību trūcīgas ģimenes statusam noteiks uz laiku līdz 6 mēnešiem. Šobrīd minēto statusu nosaka attiecīgi uz 6 un 12 mēnešiem. M.Kārkliņa norāda, ka līdz šim periods bija par ilgu, jo nereti tā laikā mainījās personas, ģimenes materiālā situācija, bet Sociālajam dienestam par to neziņoja. L.Krūmiņa atzīst, ka Alūksnes novada sociālie darbinieki katru gadījumu izvērtēja individuāli un turpina to darīt arī tagad.
L.Krūmiņa norāda, ka maijā Alūksnes novada Sociālais dienests atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam bija noteicis 1666 personām. Salīdzinot ar aprīli, tas ir par 36 personām mazāk, bet salīdzinot ar 2011.gada maiju – par 582 personām mazāk. M.Kārkliņa norāda, ka Apes novadā trūcīgo skaits pēdējā laikā nav būtiski mainījies.
