Pavasaris ir laiks, kad arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” audzēkņi strādā ārpus skolas.
Pavasaris ir laiks, kad arodapmācības un rehabilitācijas centra “Alsviķi” audzēkņi strādā ārpus skolas. Viņi ierodas uzņēmumos, lai nostiprinātu darba iemaņas un mēģinātu izmantotu zināšanas praksē.
3. šuvēju kursa audzēkne Inese Valdmane praktizējas pie Veras Lībietes, kas ir zinoša piegriezēja un šuvēja. “Man šeit patīk,” saka Inese.
“Ir viegli strādāt kolektīvā, kur cilvēki ir atsaucīgi, draudzīgi un izpalīdzīgi. Darbs ir daudzveidīgs: sadiedzu piegrieztos izstrādājumus, atšuju malas un remontēju apģērbus,” stāsta Inese.
Prakses vadītāja atzīst, ka Inesei zināšanu un iemaņu ir pietiekami. “Cenšos viņai iemācīt arī jaunus, racionālus darba paņēmienus, lai varētu strādāt ātrāk,” norāda V.Lībiete.
3. mājkalpotāju kursa audzēkne Anita Salaka strādā kafejnīcā “Viktorija”. Anita ar darbavietu ir apmierināta.
“Man ir iespēja praktizēties ēdienu gatavošanā. Visvairāk man patīk ēdienus dekorēt. Tikai pirmajā dienā biju nedroša. Nezināju, vai spēšu pareizi veikt visus darbus. Tagad esmu par sevi droša,” saka Anita.
Viņa atzīst, ka šāda prakse ir noderīga. Prakses vadītāja Maija Lejniece piebilst, ka prakses ir abpusēji noderīgas, jo arī no praktikantēm var mācīties. Tās ir jaunas, neparastu ēdienu receptes, ko skolā izmēģina gatavot.
“Pie mums praksē ierodas audzēkņi no Cēsīm, Smiltenes un Valmieras. Šogad pirmo gadu ir arī Alsviķu meitene. Praktikante ir zinoša un strādīga. Galvenais ir nākt uz darbu labā garastāvoklī, jo tad viss veiksies,” saka M.Lejniece.
Inese Gurova strādā SIA “AAS” ēdnīcā. Viņas prakses vadītāja ir Ilze Dzērve, kas ir ēdnīcas vadītāja. Ir patīkami dzirdēt, ka par praktikanti saka labus un cildinošus vārdus.
“Inese prot visu darīt, ir patstāvīga un darbs viņai veicas,” stāsta prakses vadītāja.
“Pirmā diena gan bija grūta. Likās, ka pie karstuma nekad nepieradīšu, bet tagad saprotu, ka esmu pieradusi. Ļoti patīk darba kolektīvs. Tādā kolektīvā ir patīkami strādāt, un arī darbs labāk veicas,” stāsta Inese.
Prakses vadītāja uzsver, ka ir grūti, bet reti to atbilstoši novērtē. Droši vien tāpēc pavāru trūkst.
“Bieži vien ir tā, ka audzēknis atnāk ar labām teorētiskām zināšanām, taču praktiskajā darbā viņam neveicas. Un arī pēc gadiem pieciem viņš nebūs labs pavārs. Ir jābūt kulināra talantam,” secina prakses vadītāja.
Acīmredzot prakse ir nozīmīgs posms aroda apguves procesā, kad var pārliecināties par piemērotību izvēlētajam darbam un izvērtēt savas spējas.
