Seksuāli transmisīvās slimības tagad sauc par reproduktīvās sistēmas infekciju, lai uzsvērtu, ka dzimumattiecībām var būt nopietnas sekas, kas turpinās ilgi. Turpmāko dzīvi var ietekmēt ne tikai neauglība, bet arī psiholoģiskas traumas, sevišķi pēc agrīnām attiecībām.
Mazliet par traku
“Atnāk vizītē 12 gadus veca meitene un prasa, vai ar viņu viss ir kārtībā, jo viņa negrib seksu. Sekss tiek popularizēts bez mīlestības konteksta, bet bez intimitātes aspekta tas paliek pliks un garlaicīgs vai kļūst par obligātu. Jauniešu auditorijas jautājums – kā jūs vērtējat seksu kā komunikācijas veidu? Seksa laikā notiek komunikācija, bet sekss nav komunikācijas veids. Nepieciešams mainīt attieksmi,” skaidro seksoloģe Aija Tula-Rijkure. Mazāk skan vārds “mīlēties”, tagad “nodarbojas ar seksu”.
Jauniešu žurnāli kultivē, “cik svarīgi būt seksīgam”, un nereti pat pamatskolas vecuma auditoriju pamāca, kā būt labam seksā.
“Tās ir atšķirīgas lietas – dzimumaudzināšana un dzimumizglītošana. Ar dzimumaudzināšanu nenodarbojas neviens, labākajā gadījumā tas notiek vismaz ģimenē,” vērtē speciāliste. Seksualitāte nav tikai piederība kādam dzimumam, tas ir kultūrvēsturisks personības fenomens. A. Tula-Rijkure neslēpj nepatiku pret organizācijām, kas popularizē saukli “mums ir tiesības uz seksu” nereti pat 16 gadus vecu tīņu vidū.
Bērni iekrīt
Savā praksē seksoloģe uz jautājumu, kāpēc sāktas dzimumattiecības, bieži dzirdot: es domāju, ka pēc tam jutīšos labāk. Jo mazāk saņemta vecāku mīlestība, jo lielāka iespēja, ka bērns uzsāks agrīnas seksuālās attiecības. Meitenes vēlas vīrieša glāstus kā kompensāciju tam, ka trūkst tēva uzslavas, maiguma. Puisis attiecībās nav tēvs un vēlas ko vairāk par glāstiem. Ja meitene piekrīt dzimumattiecībām, lai izpatiktu zēnam un lai būtu “pieaugušāka”, ir liels vilšanās risks un var veidoties vaginisms – sāpju un baiļu dēļ turpmākās attiecības ir apdraudētas. Puišiem – priekšlaicīga ejakulācija, erektila disfunkcija un “mūžīgā meklētāja sindroms”, lai atrastu īsto.
“Ja cilvēks nav nobriedis ne garīgi, ne fiziski, viņš nevar sasniegt tās izjūtas, kas ir pieejamas pieaugušam cilvēkam. Seksuālās attiecības ir pieaugušo privilēģija,” uzsver A. Tula-Rijkure. Organisms kļūst nobriedis ap 20 gadiem.
Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” jauniešu grupas koordinatore Dace Zaldāte atzīst, ka jauniešu komunikācijas prasmes ir katastrofāli zemas: “Datorā nospied pogu, un viss notiek. Grūti pārslēgties un saprast, ka dzīvē tā nenotiek.”
Rīcība un sekas
“Papardes zieds” mājaslapā “www.papardeszieds.lv” atbild arī uz elektroniski iesūtītiem jautājumiem, vienaudžu neformālo izglītību piedāvā skolu auditorijai – pēc 14 gadu vecuma. No pusaudžiem bieži izskanot jautājums, kurā vecumā jāsāk nodarboties ar seksu.
“Cilvēkam ir sev godīgi jāatbild – kāpēc es to vēlos un vai esmu gatavs uzņemties atbildību par iespējamām sekām?” teic A. Tula-Rijkure. Jārēķinās, ka iespējama grūtniecība. Dzimumattiecības nozīmē arī iespēju inficēties un nopietnu slodzi gan dvēselei, gan ķermenim. Jāņem vērā, ka apmēram piecus gadus pēc mēnešreižu sākšanās izveidojas mikroflora, kas spēj nodrošināt dabisko aizsardzību pret dažādiem mikroorganismiem.
Mazliet par traku
“Atnāk vizītē 12 gadus veca meitene un prasa, vai ar viņu viss ir kārtībā, jo viņa negrib seksu. Sekss tiek popularizēts bez mīlestības konteksta, bet bez intimitātes aspekta tas paliek pliks un garlaicīgs vai kļūst par obligātu. Jauniešu auditorijas jautājums – kā jūs vērtējat seksu kā komunikācijas veidu? Seksa laikā notiek komunikācija, bet sekss nav komunikācijas veids. Nepieciešams mainīt attieksmi,” skaidro seksoloģe Aija Tula-Rijkure. Mazāk skan vārds “mīlēties”, tagad “nodarbojas ar seksu”.
Jauniešu žurnāli kultivē, “cik svarīgi būt seksīgam”, un nereti pat pamatskolas vecuma auditoriju pamāca, kā būt labam seksā.
“Tās ir atšķirīgas lietas – dzimumaudzināšana un dzimumizglītošana. Ar dzimumaudzināšanu nenodarbojas neviens, labākajā gadījumā tas notiek vismaz ģimenē,” vērtē speciāliste. Seksualitāte nav tikai piederība kādam dzimumam, tas ir kultūrvēsturisks personības fenomens. A. Tula-Rijkure neslēpj nepatiku pret organizācijām, kas popularizē saukli “mums ir tiesības uz seksu” nereti pat 16 gadus vecu tīņu vidū.
Bērni iekrīt
Savā praksē seksoloģe uz jautājumu, kāpēc sāktas dzimumattiecības, bieži dzirdot: es domāju, ka pēc tam jutīšos labāk. Jo mazāk saņemta vecāku mīlestība, jo lielāka iespēja, ka bērns uzsāks agrīnas seksuālās attiecības. Meitenes vēlas vīrieša glāstus kā kompensāciju tam, ka trūkst tēva uzslavas, maiguma. Puisis attiecībās nav tēvs un vēlas ko vairāk par glāstiem. Ja meitene piekrīt dzimumattiecībām, lai izpatiktu zēnam un lai būtu “pieaugušāka”, ir liels vilšanās risks un var veidoties vaginisms – sāpju un baiļu dēļ turpmākās attiecības ir apdraudētas. Puišiem – priekšlaicīga ejakulācija, erektila disfunkcija un “mūžīgā meklētāja sindroms”, lai atrastu īsto.
“Ja cilvēks nav nobriedis ne garīgi, ne fiziski, viņš nevar sasniegt tās izjūtas, kas ir pieejamas pieaugušam cilvēkam. Seksuālās attiecības ir pieaugušo privilēģija,” uzsver A. Tula-Rijkure. Organisms kļūst nobriedis ap 20 gadiem.
Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas “Papardes zieds” jauniešu grupas koordinatore Dace Zaldāte atzīst, ka jauniešu komunikācijas prasmes ir katastrofāli zemas: “Datorā nospied pogu, un viss notiek. Grūti pārslēgties un saprast, ka dzīvē tā nenotiek.”
Rīcība un sekas
“Papardes zieds” mājaslapā “www.papardeszieds.lv” atbild arī uz elektroniski iesūtītiem jautājumiem, vienaudžu neformālo izglītību piedāvā skolu auditorijai – pēc 14 gadu vecuma. No pusaudžiem bieži izskanot jautājums, kurā vecumā jāsāk nodarboties ar seksu.
“Cilvēkam ir sev godīgi jāatbild – kāpēc es to vēlos un vai esmu gatavs uzņemties atbildību par iespējamām sekām?” teic A. Tula-Rijkure. Jārēķinās, ka iespējama grūtniecība. Dzimumattiecības nozīmē arī iespēju inficēties un nopietnu slodzi gan dvēselei, gan ķermenim. Jāņem vērā, ka apmēram piecus gadus pēc mēnešreižu sākšanās izveidojas mikroflora, kas spēj nodrošināt dabisko aizsardzību pret dažādiem mikroorganismiem.
