Jau otro nedēļu Latvija dzīvo politiskās krīzes ēnā. Daudzi politiķi un dažādu jomu eksperti spekulē ar pašreizējās politiskās situācijas ietekmi uz valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, ekonomisko situāciju un pat demokrātisko iekārtu.
Jau otro nedēļu Latvija dzīvo politiskās krīzes ēnā. Daudzi politiķi un dažādu jomu eksperti spekulē ar pašreizējās politiskās situācijas ietekmi uz valsts iestāšanos Eiropas Savienībā, ekonomisko situāciju un pat demokrātisko iekārtu. Skaidrs ir viens, pašreizējā situācija nav ietekmējusi Einara Repšes popularitāti savā partijā un sabiedrībā kopumā.
Pagājušajā sestdienā premjers ieguva gandrīz vienbalsīgu atbalstu no savas partijas biedriem. Ar nospiedošu balsu pārākumu E.Repši atkārtoti ievēlēja par “Jaunā laika” priekšsēdētāju. Neviens no kuluāros minētajiem E.Repšes potenciālajiem konkurentiem – Krišjānis Kariņš un Māris Gulbis – neizvirzīja savu kandidatūru priekšsēža amatam. Arī ilgstošās baumas par šķelšanos “Jaunā laika” rindās neapstiprinājās. Šķiet, ka premjers ne tikai saglabājis pozīcijas partijā, bet pat nostiprinājis personisko autoritāti. Tagad neviens no kritiķiem nevar apgalvot, ka E.Repše un “Jaunais laiks” nav viens veselums.
Baudot atbalstu no sabiedrības un partijas biedriem, E.Repše izteica vēlmi grozīt Satversmi, lai premjers personiski varētu atlaist Saeimu un izsludināt ārkārtas vēlēšanas. Prognozes rāda, ka ārkārtas vēlēšanās “Jaunais laiks” varētu iegūt gandrīz pusi no parlamenta deputātu mandātiem. Tādēļ nav brīnums, ka E.Repšem šāds notikumu pavērsiens būtu pievilcīgāks, nekā mazākuma valdības noturēšana uz ūdens. Domāju, ka šādu iniciatīvu neatbalstīs pat palikušie valdības koalīcijas biedri, saprotot, ka ārkārtas Saeimas vēlēšanās viņi riskē neiekļūt parlamentāriešu rindās.
Pēc Pirmās partijas aiziešanas no koalīcijas, opozīcija paredz nestabilu mazākuma valdību, kuras mūžs nebūs garš. Arī Valsts prezidente svētdien pieļāva iespēju, ka E.Repšes valdībai būs jādemisionē. Iespējams, ka šobrīd var parādīties zināma sacensība starp tautā populāro prezidenti un populāro premjerministru. Iedzīvotājiem atliek izvēlēties, kurš no politiķiem ir sirdij tuvāks. Prezidente pārmeta premjeram pārāk aso reakciju pret parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi un spontāno domu par Satversmes grozīšanu. E.Repšes iniciatīva par Satversmes grozīšanu samazinātu prezidentes ietekmi valsts iekšpolitikā.
Iespējams, ka Juris Rekšņa kļūs par kārtējo “veco laiku” amatpersonu, kas zaudēs amatu valsts pārvaldē. J.Rekšņam nonākot Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amatā, iekšlietu ministra Māra Gulbja ietekme uz viņu ir lielāka, nekā, ja J.Rekšņa turpinātu vadīt Valsts policiju. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau pērn ir sācis izmeklēt amatpersonas pagātni, tādēļ šajā lietā gaidāmi jauni pavērsieni. “Jaunais laiks” pierāda, ka reformas un pārkārtojumi valsts pārvaldes aparātā joprojām turpinās.
Kamēr politikā norisinās lielas kaislības un, šķiet, ka par slimošanu neviens nedomā, tikmēr Latviju skārusi ikgadējā gripas epidēmija. Saslimušo iedzīvotāju skaits pēc Sabiedrības veselības aģentūras datiem nav liels – 500 no 100 000 iedzīvotājiem, tomēr masu mediji šim faktam veltījuši lielu uzmanību. Cerams, ka Latvijas politiķi, nonākot grūtās situācijās valdības un parlamenta darbā, neaizbildināsies ar gripu vai citām slimībām, bet centīsies pārvarēt radušās problēmas.
