Labklājības ministrija iecerējusi no nākamā gada saīsināt bezdarbnieka pabalsta termiņu no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem, kā arī samazināt pabalsta apjomu.
Lēmums pareizsMairis Arājs, uzņēmējs:
“Samazināt bezdarbnieka pabalsta un apjoma termiņu, manuprāt, ir pareizs lēmums. Zinu, ka ir cilvēki, kuri šos pabalstus izmanto negodprātīgi, pēc darba attiecību termiņa beigām uzreiz nemeklē jaunu darbu, bet izmanto laiku, lai atpūstos un saņemtu naudu no nodokļu maksātāju kabatām. Varbūt varētu šo termiņu samazināt vēl striktāk. Daudzos uzņēmumos trūkst darbinieku, pat, piedāvājot labu atalgojumu, darba vietas tomēr ir brīvas, tātad iespēja strādāt ir.
Pašreizējais bezdarbnieka pabalsta termiņš patiešām ir par garu. Jautājums jāskata kompleksi un padziļināti. Piemēram, bezdarbnieka pabalstu nevajadzētu ilgstoši maksāt vai varbūt vispār nemaksāt cilvēkiem, kuri no darba aiziet kaut kādu iekšēju nesaskaņu dēļ pēc paša vēlēšanās. Šie cilvēki jaunu darbu nesteidzas meklēt, bet pilnā apjomā pēc tam izmanto bezdarbnieka termiņu un saņem pabalstu. Ja tā nebūtu, vairāk līdzekļu paliktu tiem cilvēkiem, kuri patiešām nevar atrast darbu, kam nav izglītības vai ir kādas veselības problēmas. Lai gan arī mazkvalificētās darba vietas Alūksnē ir brīvas. Ikdienā, komunicējot ar citiem uzņēmējiem, zinu, ka Alūksnē grūti atrast pat apkopēju, tad nerunāsim nemaz par darba vietām, kur nepieciešama īpaša kvalifikācija. Viena daļa cilvēku nemaz nevēlas strādāt, bet dzīvo, saņemot valsts vai pašvaldības pabalstus. Tas nav godīgi – citi strādā par zemu atalgojumu, bet citi tik pat daudz saņem tāpat vien, neko nedarot. Ja veselība atļauj, nebūtu jātērē tā nauda, ko strādājošie samaksā nodokļos. Valstī ir pietiekami daudz pozīciju, kur izmantot nodokļos samaksāto naudu, nevis šāda rakstura pabalstos.”
Jautājums jāskata diferencētiBiruta Koknese, savulaik bezdarbniece, pensionāre:
“Manuprāt, cilvēki, kuri strādājuši augsti atalgotu, kvalificētu darbu, tātad ir izglītoti, pēc darba zaudēšanas jaunu darbu sameklēt var ātri, jo viņi ir darba tirgū pieprasīti. Viņiem bezdarbnieka pabalstu būtu nepieciešams maksāt kādus divus, trīs mēnešus. Ja cilvēks ir motivēts strādāt, viņš darbu atradīs, bet, ja viņš vēlas atpūsties uz valsts rēķina, tad tas vienkārši nav godīgi.
Savukārt, ja cilvēks ir pirmspensijas vecumā, ir invalīds, viņam nav visai spoža izglītība vai veselība, atrast jaunu darbu nebūs tik viegli. Šādi cilvēki darba tirgū nav pieprasīti. Viņi arī nevar strādāt jebkuru darbu, piemēram, par celtnieku, tātad viņam jāpārkvalificējas, lai varētu piemēroties darba tirgum. Tam nepieciešams laiks, tādēļ bezdarbnieka termiņš un pabalsts lieti noderētu vairāk nekā trīs mēnešus. Tādēļ būtu nepieciešams bezdarbnieka pabalsta termiņu vērtēt diferencēti – pēc ienākumiem, pēc izglītības, vecuma un veselības stāvokļa.
Tagad valsts nereti tērē lielu nodokļu maksātāju naudu, lai deviņus mēnešus maksātu pabalstus izglītotiem cilvēkiem, kuri līdz šim par savu darbu saņēmuši labu atalgojumu, bet, kļūstot par bezdarbniekiem, jaunu darbu nesteidzas meklēt, izmanto iespēju saņemt pabalstu. Laba prakse ir arī bezdarbniekam uzdot par pienākumu aptaujāt darba devējus un saņemt no viņiem rakstisku apliecinājumu par to, ka viņa uzņēmumā nav darba iespēju.
Nedomāju, ka ieviešot jaunu bezdarbnieka pabalsta termiņa kārtību, cilvēki atkal dosies peļņā uz ārzemēm. Tie, kas gribēja braukt darba meklējumos, tie ir aizbraukuši, masveidā tas vairs nenotiks.”
