Azartspēle ir tikai spēle! Azartspēle nav veids, kā pelnīt naudu! Azartspēle ir izklaide un atpūta! Apzinieties, ka pēc veiksmes var sekot zaudējums!
Azartspēle ir tikai spēle! Azartspēle nav veids, kā pelnīt naudu! Azartspēle ir izklaide un atpūta! Apzinieties, ka pēc veiksmes var sekot zaudējums!
Vakaru, ko pavadāt, spēlējot kazino vai spēļu iekārtu zālē, uztveriet kā vakaru, ko pavadāt naktsklubā, restorānā vai kinoteātrī. Visi šie pasākumi maksā naudu!
Iegaumējiet! Esiet disciplinēts! Jums jānosaka ierobežojumi naudai, ko varat atļauties tērēt spēlei, kā arī laikam, ko varat atļauties pavadīt spēļu zālē. Spēlējiet draugu pulkā! Jo lielāks būs jūsu bariņš, jo labāk. Palūdziet jūsu draugu pulka visdisciplinētākajam pārstāvim vērot pulksteni un atgādināt, kad pienācis laiks beigt spēli. Nespēlējiet sliktā garastāvoklī! Nekad neaizņemieties naudu azartspēļu vajadzībām, – parādi būs jāatdod! Lai iegūtu papildu līdzekļus spēlei, izvairieties no izklaides vietu bankomātiem! Iepriekš sagatavojiet plānu, kā rīkosieties tad, ja laimēsiet, un tad, ja zaudēsiet! Izprotiet riskus un labumus, ko sniedz azartspēles, tādējādi apzināsieties savus spēlēšanas iemeslus!
Kāpēc cilvēki spēlē azartspēlēs? Azartspēles ir pazīstamas jau no cilvēces pastāvēšanas pirmsākumiem. Vissenākajās mutvārdu tradīcijās, zīmējumos un hieroglifos ir bieži sastopami tādi jēdzieni kā “gadījums” un “spēle”. Tolaik arī veiklības sacensībās izmantoja domāšanu un pieņēmums. Tieši šīs spēles palīdzēja apzināties laimīgā gadījuma nozīmi kā neatņemamu spēles noteikumu, kas atšķīra tās no spēka cīņām. Šeit uzvara bija atkarīga no veiksmes, nevis no dalībnieku spējām. Spēļu elementus izmantoja gan izlemjot valsts likteni (velkot lozes antīkajā Grieķijā), gan kaujas laukā. Piemēram, 250.gadā gotu robežsargu vienība sastapās ar romiešiem. Kad uzvara jau bija barbaru rokās, romieši piedāvāja atrisināt kaujas iznākumu, metot monētu. Goti ļāvās kārdinājumam un bija spiesti nolikt ieročus, lai padotos gūstā. Kur nu vēl saistošie kāršu spēlmaņu stāsti par paspēlētajām muižām, sievām un citu.
Vēlākos laikos azartspēles tika uzskatītas galvenokārt par vīriešu nodarbi, kā arī par aktivitāti, kas liecināja par augstu sociālo stāvokli, spējām un varu. Tās piedzīvoja arī laiku, kad sabiedrībā netika atzītas, tikai dažas spēles uzskatīja par sabiedrības izklaides formu, piemēram, kārtis. Vēsture liecina, ka tās nebija pieejamas visiem sabiedrības locekļiem, turklāt likumīgu iespēju spēlēt azartspēles bija mazāk; tika piedāvāti mazāki laimesti, arī spēļu izvēle bija neliela. Tomēr spēles bija vieglāk saprotamas, tās bija vienkāršākas nekā tagad.
Mūsdienās pieejamās likumīgās azartspēles galvenokārt domātas izklaidei vai atpūtai. Taču cilvēki tās spēlē arī citu iemeslu dēļ, un šie iemesli, laikam ejot, var mainīties.
“Atbildīga spēlētāja rokasgrāmata”
