Turpinās no 6.decembra. Upīte savu plūdumu uzsāk purvā, kas atrodas aiz dzelzceļa blakus Doreskalnam.
(Turpinās no 6.decembra)
Upīte savu plūdumu uzsāk purvā, kas atrodas aiz dzelzceļa blakus Doreskalnam.
Tā savu ceļu turpina garām Misiķa un Niro Gunāra mājām un ieplūst Kvēpīša ezerā blakām Jāņkalniņam. Kvēpīša ezers, ļaujot sevī spoguļoties pamatskolai un kalniņam, tālāk ūdeņus laiž pa caurteku zem Lielā Ezera ielas, izplūstot gaismā pie Martas Priedes mājas iepretim pamatskolai. Pēc tam upīte apmet nelielu līkumu un ienirst pie Mazā Ezera un Lielā Ezera ielu krustojuma, kur otrpus ceļam parādās skolas dārzā blakus dīķim un ievai, veidodama padziļu atvaru.
Būdams jauns puika, bieži gāju uz lielo ezeru, reizēm uz Kvēpīša ezeru makšķerēt. Kvēpītī ķērās raudas un sevišķi labi karūsas, neļaudamas uz āķa uzspraustajai sliekai nogrimt. Kādu dienu ienāca prātā doma paskatīties, kas ir upītes atvarā pie skolas dārza. Pienācis pie caurtekas, ieraudzīju lielu zivju baru, kas veikli paslēpās. Tajā pat vakarā uzmeistaroju murdu un, krēslai iestājoties, liku to atvarā ar domu, gaiļiem dziedot, agri celties un iet pēc loma. Piecēlos veiksmīgi, vēl pat saule nebija izlēkusi. Ātri saģērbos, pie mājas stūra nolauzu lazdas rīksti zivju uzvēršanai, tad ātri pāri ielai un biju pie upītes. Tavu trakumu, murds bija kā piebāzts ar lielām raudām, brīvas vietas pat nebija. Skrēju atpakaļ uz mājām, paķēru kartupeļu maisu un mirkli vēlāk jau liku zivis iekšā. Beigās izrādījās, panest to es nevaru. Vilku pāri ielas bruģim, uz kura palika slapja svītra. Izlēju lietus ūdeni no lielās skārda vannas, ar kuru biju domājis izmazgāt kreklus, bēru zivis tur un piebēru pilnu vannu. Beidzot savu stāstu, Jānis vēl piebilda: “Tas bija tad, kad es biju jauns puika.”
