Līdz Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanām atlikušas pāris nedēļas. Arī Latvijas valsts pilsoņiem būs jāievēl deviņi deputāti.
Līdz Eiropas Savienības Parlamenta (EP) vēlēšanām atlikušas pāris nedēļas. Arī Latvijas valsts pilsoņiem būs jāievēl deviņi deputāti.
Daudz runāts par mūsu deputātu iespējām ietekmēt Eiroparlamenta darbu, tomēr svarīgi zināt, cik šī institūcija ir ietekmīga ES politikā.
Kas ir EP?
Galvenokārt EP piešķirta politisku konsultāciju un ieteikumu funkcija. EP galvenais uzdevums ir ES dalībvalstu iedzīvotāju pārstāvniecība. Eiroparlamenta deputātus ievēl ES dalībvalstu pilsoņi tiešās vēlēšanās reizi piecos gados. Ikvienas dalībvalsts deputātu skaits ir atkarīgs no šīs valsts iedzīvotāju skaita. EP ikmēneša plenārsēdes notiek Strasbūrā (Francijā), tā ir Eiroparlamenta oficiālā atrašanās vieta. Savukārt EP komiteju sanāksmes un papildu plenārsēdes norisinās Briselē (Beļģijā).
EP funkcijas un deputāti
EP ir trīs svarīgākās funkcijas: likumdošana, budžets un ES institūciju uzraudzība. Eiroparlaments ir tieši iesaistīts ES likumdošanas procesā, tomēr lielākā ietekme likumdošanas jomā ir Eiropas Savienības Padomei. Atšķirībā no EP to veido dalībvalstu valdību pārstāvji. Eiroparlaments dod apstiprinājumu arī starptautisku līgumu parakstīšanai. EP un Padome sadarbojoties īsteno budžeta veidošanas un apstiprināšanas procesu. Veidojot ES budžetu, Eiroparlamenta deputātiem ir iespējams demonstrēt savas politiskās prioritātes. EP ir arī ES institūciju uzraudzības pilnvaras, tam ir izšķiroša nozīme Eiropas Komisijas apstiprināšanā. Atcerēsimies, tieši EP deputāti apstiprināja pašreizējo Latvijas komisāri Eiropas komisijā (EK). Eiroparlaments kontrolē arī EK darbu.
EP deputāti neveido nacionālās, bet gan atbilstoši partiju ideoloģiskajai piederībai veidotas frakcijas, kurās pēc politiskās piederības apvienojas dažādu valstu deputāti. EP deputātu darbs norisinās arī dažādu nozaru komitejās. Arī Latvijas deputātiem būs iespēja piedalīties gan Eiroparlamenta komiteju darbā, gan iekļauties kādā no EP eksistējošām ideoloģiskajām frakcijām. Šobrīd vislielākā deputātu grupa EP ir Tautas partiju frakcija, kurā ievēlēšanas gadījumā, iespējams, iekļausies “Jaunā laika” vai Tautas partijas deputāti. Eiroparlamentā frakcijas disciplīna nav tik stingra kā nacionālajos parlamentos, un atsevišķos balsojumos deputāti balso pretēji savas politiskās frakcijas nostājai.
Kas no Latvijas pošas uz EP?
No Latvijas Eiroparlamenta vēlēšanās piedalīsies 16 politiskās partijas, kopumā 245 deputātu kandidāti. Plaša ir kandidātu vecuma amplitūda. Jaunākā kandidāte ir Jūlija Volkoviča, kura dzimusi 1983. gadā. Viņa pārstāv “Latgales gaismu”, kā smejies, no skolas sola ārā, Eiroparlamenta solā iekšā. Kopumā pieci no deputātu kandidātiem ir dzimuši pēc 1980.gada. Vecākais kandidāts ir Kristīgi demokrātiskās partijas sarakstā, viņš dzimis 1917.gadā. Būtu zīmīgi, ja šāds kandidāts atrastos PCTLV vai Latvijas Sociālistiskās partijas kandidātu sarakstā.
Ārpus Saeimas esošās politiskās partijas Eiroparlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstos iekļāvušas savu partiju “lokomotīves”. Piemēram, “Latvijas ceļa” saraksta spicē ir Andris Bērziņš, savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) nevar iztikt bez Jura Bojāra. Beidzot arī PCTVL ilggadējai “zvaigznei” Tatjanai Ždanokai, kurai politikas analītiķi jau garantējuši vietu Eiroparlamentāriešu vidū, ir iespēja kā kandidātei piedalīties vēlēšanās. Situācijā, kad var kandidēt daudzi, kam tas ir liegts Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, atkal nepaveicās ilggadējam sociālistu vadītājam Alfrēdam Rubikam. Viņam šo prieku liedza vēl nedzēstā sodāmība.
Kamēr “kreisie” gatavojas izšaut visu savu pulveri EP vēlēšanās, lai ar šīs institūcijas palīdzību mēģinātu ietekmēt Latvijas politiku, tikmēr varas partijas rezervēti izvēlējušās kandidātus. Nepieņemti Latvijā, PCTVL un sociālisti vēlas būt pieņemti ES. Tomēr “kreiso” optimismam nav liela pamata, jo Eiroparlamenta ietekme uz atsevišķām dalībvalstīm ir mazāka nekā EK vai Eiropas Savienības Padomei.
***
Fakti
Latvijā 12.jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Jau no 10. līdz 13.jūnijam visās 25 Eiropas Savienības valstīs notiek sestās EP vēlēšanas. Tajās ievēlēs 732 deputātus, kas pārstāvēs 455 miljonu Eiropas Savienības iedzīvotāju vēlmes un intereses.
Latvijas vēlētājiem tas dos iespēju paust savu viedokli lielajā Eiropas politikā, to ietekmēt un sekot tās veidošanai. Latvijai jāņem vērā ES pieņemtie likumi un arī ES budžets ietekmēs mūsu dzīves līmeni. Deputāti no Latvijas jau iesaistījušies EP darbībā – pēc viņu iniciatīvas šobrīd top rezolūcijas projekts, kas aicina nosodīt totalitārā komunisma režīma noziegumus bijušajā PSRS un citās Eiropas sociālistiskajās valstīs. Šim jautājumam vēl jānonāk līdz EP plenārsesijai, lai pirmo reizi starptautiskā līmenī un oficiāli atzītu režīma pastrādātos noziegumus.
EP ir tiesības piedalīties Latvijas pilsoņiem, ES valstu pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā un ne vēlāk kā līdz 13.maijam par savu vēlmi vēlēt Latvijā ir paziņojuši Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Vēlēšanu dienā iecirkņi strādās no pulksten 7.00 līdz 22.00. EP vēlēšanās Latvijā būs arī iepriekšējā balsošana, kas notiks pirms vēlēšanu dienas, proti 9.,10 un 11.jūnijā. Šajās dienās vēlēšanu iecirkņi būs atvērti ne mazāk kā četras stundas dienā pašvaldību vēlēšanu komisiju noteiktajos laikos.
Saskaņā ar jauno vēlētāju reģistrācijas kārtību, katram vēlētājam balsot jādodas uz to vēlēšanu iecirkni, kurā viņš ir reģistrēts. Citā iecirknī nobalsot nevarēs.
EP vēlēšanu rezultātus publiskos pēc tam, kad vēlēšanas būs beigušās visās ES dalībvalstīs, tātad 13.jūnija naktī.
Vēlēšanu iecirkņi nākamnedēļ būs atvērti un līdz vēlēšanām tajos varēs iepazīties ar EP vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām. No 2.jūnija iecirkņu komisijas pieņems arī pieteikumus par balsošanas organizēšanu mājās tiem vēlētājiem, kas veselības stāvokļa dēļ nevarēs vēlēšanu dienā ierasties vēlēšanu iecirknī.
Alūksnes rajonā darbosies 25 vēlēšanu iecirkņi.
