Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas eksaminācijas komisija pārbaudīja Latvijas valsts valodas, vēstures un Satversmes zināšanas trim Alūksnes rajona pretendentiem.
Naturalizācijas pārvaldes Rēzeknes reģionālās nodaļas eksaminācijas komisija pārbaudīja Latvijas valsts valodas, vēstures un Satversmes zināšanas trim Alūksnes rajona pretendentiem: mārkalnietei Jūlijai Sergejevai, alūksnietei Jeļenai Ļubimovai un Viktoram Paraņukam no Kalncempju pagasta.
“Reizi mēnesī eksaminācijas komisija pārbauda pilsonības pretendentus Rēzeknē Ludzā, Preiļos, Madonā, Balvos, Gulbenē un Alūksnē. Rēzeknes reģiona nodaļa aptver lielu teritoriju, bet nepilsoņu tajā nav daudz. Ludzā savstarpēji runā galvenokārt krievu valodā, tāpēc ir grūti apgūt latviešu valodu. Alūksnē situācija ir pretēja, jo te ir latviska vide,” salīdzina Rēzeknes reģionālās nodaļas eksaminācijas sektora vadītāja Solveiga Jablonska.
Viņa atzīst, ka Alūksnes rajonā citu tautību cilvēki ir integrējušies un viņi labi prot ne tikai latviešu, bet arī igauņu valodu. Taču ne vienmēr pārbaudījumu latviešu valodā nokārto, ja iepriekš nezina prasības. Tāpēc ir paredzams, ka Alūksnē būs informatīvā diena. Tad pilsonības pretendentiem stāstīs par iespējām iegūt pilsonību un kas ir jādara, lai to saņemtu. “Ja nezina prasības, tad gadās, ka eksāmenu nenokārto arī tie, kas labi zina valsts valodu un tās vēsturi. Protams, visu informāciju var iegūt arī Alūksnes filiālē,” norāda S.Jablonska. Latviešu valodas eksāmenā pārbauda klausīšanās, lasīšanas, rakstīšanas un sarunvalodas prasmi par sadzīves tēmām. Vēstures eksāmenā ir jautājumi par vēstures notikumiem un Satversmi, kā arī pārbauda valsts himnas prasmi. Var atbildēt mutiski vai aizpildīt testu.
Šajā gadā Rēzeknes reģionā latviešu valodas eksāmenu nokārtojuši 95 procenti un vēstures eksāmenu 98 procenti pilsonības pretendentu. Alūksnes rajonā eksāmenus kārtojuši 20 cilvēki, bet trim būs atkārtoti jāierodas uz pārbaudījumu latviešu valodā un vienam vēsturē. “Pilsonību vēlas iegūt arī gados veci cilvēki. Viņi visi atzīst, ka vēlas nomirt kā Latvijas pilsoņi,” uzsver S.Jablonska.
