Saņemts komunālo maksājumu rēķins, kas liek aizdomāties, vai tiešām cena atbilst pakalpojuma kvalitātei. Ierasto preču cenu kāpums, kas neļauj vairs tik bezrūpīgi izdot naudu par iecienītākajiem produktiem, un vēlreiz liek padomāt, vai tiešām tas ir vajadzīgs. Izmaiņas ārstu apmeklējuma izcenojumos, kuru dēļ jāsāk uztraukties tikai par to vien, kā būtu, ja būtu. Tie ir tikai daži piemēri tēmām, pēc kuru pieminēšanas sarunās nereti tās tiek pabeigtas ar frāzi – kārtējais piliens prombraukšanas kausiņā.
Pilnīgi pieļauju, ka atsevišķās valstīs ekonomiskās krīzes sekas jūtamas mazāk. Tajā pašā laikā ne visi par vienīgo iespējamo risinājumu uzskata prombraukšanu. Ir cilvēki, kuriem šobrīd notiekošais ir radījis ne mazums problēmu, tomēr tās tiek uztvertas ar pacietību un cerību, ka nekas nav mūžīgs un ar laiku situācija uzlabosies. Starp šiem cilvēkiem esmu arī es, ne tik daudz domājot par to, kā aizbēgt no problēmām, bet drīzāk kā sadzīvot ar radušos situāciju.
Tiesa, jāatzīst, ka arī man katrs nākamais jaunums, kas ziņo par gaidāmajām pārmaiņām, kļūst par pilienu kādā kausā. Tikai manā gadījumā šis kauss nav prombraukšanas, bet gan pārmaiņu kauss attieksmes ziņā, kas liek pārvērtēt līdzšinējās vērtības un aizdomāties, cik nopietni esmu attiekusies pret tām iespējām, kuras dotas mums katram, bet kuras labākos laikos netika uzskatītas par vajadzīgām.
