Svētceļojums ir īstā vieta cilvēkiem, kuri meklē Dievu. Pie šāda secinājuma nonākuši Vitālijs Terentjevs (17) un Mārtiņš Sliņķis (19) no Alūksnes, kad pirms pāris nedēļām atgriezušies no nedēļu ilgā svētceļojuma uz Aglonu.
Kopš brīža, kad Vitālijam pirmo reizi piedāvāts doties svētceļojumā, pagājuši jau seši gadi. Vienreiz izbaudījis, ko tas nozīmē, tagad tas viņam kļuvis par vasaras lielāko notikumu, kas tiek gaidīts ar lielu pacilātību. „Dažreiz to gaidu tik ļoti, ka pat skaitu dienas, cik atlikušas līdz sākumam,” saka Vitālijs.
Pateicoties viņam, šogad svētceļojumā pirmo reizi devās arī Mārtiņš. Lai gan puisis atšķirībā no drauga ir luterānis, nevis katolis, Vitālija apgalvojumi, ka „tā ikvienam ir iespēja vairāk pietuvoties Dievam”, palīdzēja pieņemt lēmumu. Mājās Mārtiņš atgriezās ar spilgtiem iespaidiem un neaizmirstamām izjūtām, kas ļāva nonākt pie atziņas – svētceļojumā viņš dosies arī nākamajā gadā.
Ceļā pavada septiņas dienas
Jauniešu svētceļojums aizsākās Balvu rajona Šķilbēnu pagastā. Savulaik tur dzīvoja Vitālijs, kurš uz Alūksni pārcēlās salīdzinoši nesen. Šķilbēnu pagasta draudze bija viņa ceļabiedrs visas iepriekšējās reizes, tāpēc, uzturot saikni ar dzimto pusi, tā kļuva par sākuma punkta arī šogad. Izejot 7.augusta pēcpusdienā, svētceļojuma dalībnieki ceļā pavadīja septiņas dienas. Par pieturas punktiem atpūtas brīžiem un nakšņošanai kļuva Baltinava un Tilža Balvu rajonā, Gaigalava, Viļāni, Prezma un Puša Rēzeknes rajonā, līdz 13.augusta vakarā viņi sasniedza savu galamērķi – Aglonu.
Vitālijs stāsta, ka ikvienā pieturvietā viņi iegriezās tuvējā baznīcā, lai pirms maltītes noskaitītu lūgšanu. Svētceļotāji arī varēja izmantot naktsmājas vietējo bērnudārzu, skolu, klosteru vai draudzes māju telpās, taču dažkārt izvēle krita par labu nakšņošanai teltīs. Katrā no šīm vietām viņiem piebiedrojās jauni ceļotāji, kā rezultātā Aglonu Šķilbēnu pagasta draudze sasniedza apmēram 60 cilvēku kuplā pulciņā.
Jūtas saliedēti
Katru dienu svētceļnieki nogāja vismaz 15, nereti pat 30 kilometrus. Lai gan Vitālijs apgalvo, ka viņam nekādu problēmu nav bijis, Mārtiņam raizes sagādāja lielais karstums un tam nepiemērotais apģērbs. Gājējus pavadīja transports, kurā tika vestas mantas un to varēja izmantot tie, kam ceļojums kļuva par grūtu, taču puisis to neizmantoja, mēģinot tikt galā pats saviem spēkiem. „Ceļā bija ar daudz ko jāsamierinās. No iešanas uz kājām uzmetās tulznas, kas sāpēja, bet manī bija radies tāds spīts un cīņas spars – ir jātiek galā, ir jācīnās, ka par spīti visam, izturēju līdz galam,” viņš lepni saka.
Izturēt radušās grūtības palīdzēja svētceļnieku lokā valdošā atmosfēra. „Bijām ļoti saliedēti,” atzīst Mārtiņš. Lai gan starp ceļotājiem bija gan jaunāki, gan vecāki cilvēki, savs laiks atradās gan lūgšanām un dziesmām, gan jokiem un kopējām sarunām. „Sākumā aizgāju, nevienu nepazīdams, bet ceļojuma beigās viss iegriezās tā, it kā jau sen cits citu zinātu,” norāda puisis. Jauni draugi iegūti arī jauniešu dienās, kas Aglonā notikušas pirms galvenā notikuma – 15.augustā atzīmējamajiem Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem. Lai gan tikko veikuši apmēram 170 kilometrus garu ceļu, Vitālijs atzīst, ka pacilātība bijusi tik liela, lai nogurumu nemaz nemanītu un ļautos tam, kādēļ viņi Aglonā bija ieradušies.
Vēlme kļūt labākam
Tā kā Mārtiņš Aglonā bija pirmo reizi, par savu lielāko ieguvumu viņš uzskata gūtos priekšstatus par katoļu konfesiju. Svētceļojums palīdzēja arī iekšēji attīrīties un ļāva sakopot domas. Jaunietis atklāj, ka pirms tam bija problēmas, kas nomāca viņa prātu, taču svētceļojums palīdzēja visām domām izkristalizēties un saprast, ko un kā vajadzētu darīt. „Tagad esmu apņēmības pilns tikt ar tām galā, jo radusies pārliecība par saviem spēkiem,” viņš saka.
Arī Vitālijs atzīst, ka viens no lielākajiem svētceļojuma plusiem ir pārbaudījumi, ko tas uzliek, stiprinot cilvēku gan fiziski, gan garīgi. „Man svētceļojums ir iespēja izrauties no ikdienas rutīnas. Tas ir laiks, kad viss mazsvarīgais pazūd no apziņas un tu uz visu sāc skatīties ar pavisam citu redzējumu – šķiet, ka problēmas vairs nav tik lielas, kā likās, un rodas nepārvarama vēlme kļūt labākam, nekā esi bijis līdz šim.”
