Lejasciema pagasta “Ceļmalnieku” mājās kopš pavasara mitinās divas vārnas – Nellija un Leo.
Lejasciema pagasta “Ceļmalnieku” mājās kopš pavasara mitinās divas vārnas – Nellija un Leo. Ziņkārīgas, uzticīgas, jo lejasciemieši Anita, Kārlis un Māris Preimati viņas uzaudzinājuši, devuši vārdus un sargājuši, lai mazie, bezspalvainie putnēni izaugtu lieli.
“Manai vīramātei Ellai bijusi liela mīlestība pret dzīvniekiem. Katrs tika sargāts, nests mājās. Vīrs Kārlis mūsu dēlam Mārim mēdza stāstīt, cik viņam bija jauka bērnība. Reiz viņu mājās esot dzīvojusi vārna, kas, būdama uzticīga, vienmēr dzīvojusies ar saimniekiem un darījusi nerātnības. Mārim tas šķita interesanti, jo arī viņš ir dabasbērns. Tādēļ kopš reizes, kad dzirdēja par vecmammas pieradinātu vārnu, vēlējās, ka arī viņam tādā būtu,” stāsta “Ceļmalnieku” māju saimniece Anita Preimate.
Pastaigā atrod divus vārnēnus
A.Preimate stāsta, ka jau pērn viņu mājās atvests pirmais nomaldījies vārnulēns. “Sagadījās, ka neviens nebijām mājās un pusgadu vecā kucīte putnēnu bija pārlieku stipri “nobučojusi”. Tā nu Mārim bija lielas bēdas, ka iemīļotais putnēns bija jāaprok. Sataisīja skaistu kapiņu. Joprojām to kopj,” saka Anita.
Bet šopavasar kopā ar tēti, dodoties pastaigā uz mežu, zemē atrasti trīs vēl gluži kaili vārnulēni. “Nezinu, vai ligzda bija apgāzusies, vai pārlieku lielais vējš to bija norāvis, bet mazie putnēni bija nevarīgi gulējuši uz zemes. Viens bija beigts. Abi dzīvie, novārgušie mazuļi tika atnesti mājās, un Māris viņiem kļuva par aukli. Sākumā biju pret, jo zinu, ka vārnas dara lielas palaidnības. Tagad esmu pie viņām pieradusi,” atceras A. Preimate.
Vārnām doti vārdi
Anita stāsta, ka grūti bijis atšķirt, kāds vārnām ir dzimums. “Tā kā viena bija lielāka, tad to uzskatījām par puiku un devām vārdu – Leo, bet mazāko par meiteni, nodēvējot par Nelliju,” saka lejasciemiete. Izrādījies, ka mazā vārna ir ašāka uz blēņām un lielāka palaidne.
Sākumā putnēni turēti būrī, un Māris gādājis tiem barību. “Ķēra mazās zivteles. Katru reizi bija puslitru burciņu blīvi pielicis ar mailītēm. Bet kas tas maziem, izsalkušiem putnēniem? To notiesā divās stundās. Kad zivtiņas neķērās, deva suņa un kaķa mīksto barību. Mūsējās vārnas ir ēdelīgas, jo, tiklīdz izeju pagalmā, tā viņām knābis vaļā un kaut ko gaida. Saprotu, ka putnu vecākiem jābūt čakliem un pašaizliedzīgiem, lai uzaudzinātu mazuļus,” domā Anita.
Savējos atpazīst
Nellija un Leo savus saimniekus atpazīst no tāluma. Un viņiem arī uzticas. Bez bailēm sēž uz rokas, pleciem, galvas. Lec pakaļ, lai noskaidrotu, kur dodas draugs Māris. Svešiem abi vārnulēni božas un rokā nedodas.
“Ja virtuves logs palicis neaizvērts, abi uzreiz ir iekšā un dara savus darbus. Kad strādāju siltumnīcā, nāk pakaļ un aiztiek šķēres, plucina ziedlapiņas. Viss ir jāizmētā. Abi ir lieli draugi un katru nerātnību dara kopā,” saka Anita.
Ja redz spīdumus vai naglas, tās ir jāaiznes. “Abas vārnas ir remontējušas arī mašīnu. Znots reiz atvēra motora pārsegu un remontēja motoru. Tās, uzsēdušās uz pārsega malas, vēro. Kā viņš aiziet uz garāžu, Nellija un Leo ķeras pie motora taisīšanas – rausta un kņubina,” atceras lejasciemieši.
Abi ir apgredzenoti
Lejasciema mežsargs Freibergs, kas interesējas par ornitoloģiju, Nelliju un Leo apgredzenoja. “Ja viņas kādreiz no mums aizlidos, tad zināsim, kas ar tām noticis,” saka Anita.
Viņa atceras, ka tad, kad putnēni vēl bijuši mazi un lāgā vēl nav mācējuši lidot, Māris un Anitas mazdēls Uģis kāpuši kokā un likuši būrī, lai sveši suņi un kaķi nesaplosa. “Māris Nellijai un Leo bija vecāku vietā, jo mācīja tiem lidot. Kāpa uz pagraba un laida,” saka Anita.
Viņa norāda, ka ar pašu suņiem un kaķi vārnulēni satiek labi. “Uz Rekas muguras putnēni labprāt vizinās. Arī ar ēdienu dalās. Reiz gan viņi iekrita vistu nožogojumā, un greizsirdīgais gailis metās virsū. Bet Māris laikā bija klāt un savus mīluļus aizstāvēja. Kopš tā laika uz vistu pusi vārnas neiet,” saka Anita.
Māris Preimats atzīst, ka abas vārnas ir daudz lielāki draugi nekā suns. “Ar viņām ir interesanti. Skatos un brīnos, ka viņas tik ātri izaug. Palaidnes jau lielas, un mana stingrība nelīdz, jo viņas ir vārnas – dara to, ko vēlas,” saka Māris.
