Alūksnes dome apstiprinājusi neizīrēto dzīvokļu aprites kārtības noteikumus.
Alūksnes dome apstiprinājusi neizīrēto dzīvokļu aprites kārtības noteikumus. Laikraksts to uzzināja Alūksnes domē.
Noteikumi paredz, ka rindā uz dzīvokli iedzīvotājus reģistrē četrās grupās – pirmās kārtas grupā, denacionalizēto un kapitāli remontējamo māju īrnieku grupā, maznodrošināto personu grupā un pārējo personu grupā. Pavisam pilsētā dzīvokļu rindā ir apmēram 100 cilvēku.
“Pirmajā grupā ietilpst no īrētiem vai privatizētiem dzīvokļiem izliktie maznodrošinātie alūksnieši, kas audzina vismaz vienu nepilngadīgu bērnu vai ja ģimenē ir invalīdi vai vecuma pensionāri. To nosaka likums, ka šie iedzīvotāji pirmām kārtām jānodrošina ar dzīvokli,” saka Alūksnes domes komisiju sekretāre Ingūna Mikuda.
Pieprasīti nelabiekārtoti dzīvokļi
Triju mēnešu laikā pēc tiesas lēmuma par izlikšanu no dzīvokļa pašvaldībai šiem iedzīvotājiem jāatrod un jāpiedāvā cita dzīvojamā platība. Taču “reāli to izdarīt nav iespējams”, jo tik daudz brīvu dzīvokļu (nelabiekārtotu, ar nelieliem komunālajiem maksājumiem) Alūksnē nav. Pēc I.Mikudas domām, “šādi brīvi dzīvokļi tuvākajā laikā Alūksnē arī neradīsies”.
I.Mikuda uzsver, ka līdz ar jaunpieņemtajiem noteikumiem jāaizmirst jēdziens “brīvs dzīvoklis ar parādu”. Parāds ir šā dzīvokļa iepriekšējam īrniekam, nevis dzīvoklim. “Agrāk bija tāda prakse, ka pašvaldība piedāvāja – nomaksājiet parādu un jūs to dzīvokli dabūsiet. Taču ar jauno kārtību šādu praksi izbeidz. Jebkuru brīvo dzīvokli tagad piedāvā visiem rindā uz dzīvokli reģistrētajiem pēc kārtas,” saka I.Mikuda.
Ja iedzīvotāji atsakās no dzīvokļa
No lieliem, labiekārtotiem dzīvokļiem maznodrošinātie iedzīvotāji atsakās. “Tad dzīvokli pašvaldība pārdod izsolē. Cena veidojas no privātā dzīvokļa vērtības, tirgus cenas un citām niansēm,” saka I.Mikuda.
Alūksnes domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš pauž, ka ir norūpējies, ka pēdējā laikā daudziem alūksniešiem anulē pierakstu pilsētā. Tas notiek ar iedzīvotājiem, kurus izliek no dzīvokļiem, bet likums neparedz, ka pašvaldībai jāierāda cita dzīvojamā platība. Šonedēļ dome nolēma par Alūksnes pieraksta anulēšanu kārtējiem 16 iedzīvotājiem.
“Situācijai šobrīd nav risinājuma. Turklāt cieš pilsēta, jo līdzekļus no pašvaldību izlīdzināšanas fonda Alūksnei piešķir pēc iedzīvotāju skaita. Tie, kas zaudējuši pierakstu, it kā vairs nedzīvo Alūksnē, lai gan faktiski tā nav,” teica G.Bērziņš.
Cerību zaudējušie uzmeklē baznīcu
Alūksnes luterāņu baznīcas lietvede Gunta Maksima laikrakstam saka, ka cilvēki, kas zaudējuši dzīvokļus, nereti nāk lūgt palīdzību draudzei.
“Mūsu draudzei Alūksnē jau vēsturiski pieder četras dzīvojamās mājas. Tie visi ir atgūtie īpašumi. Ja mums ir brīvs dzīvoklis, izīrējam cilvēkam. Arī tad, ja viņš nav mūsu draudzes loceklis. Ar šo cilvēku parakstām līgumu. Jāmaksā īre un citi maksājumi, kas ir nelieli. Protams, dzīvokļi nav labiekārtoti, tiem vajadzīgs remonts, bet draudzei tam naudas nav,” stāsta G.Maksima.
Pēc viņas domām, pagaidām Alūksnē bezpajumtnieku nav. Visi atrod kur apmesties.
