Lasot Alūksnes novada domes vēlēšanām iesniegtās partiju programmas, jāsecina, ka tajās daudz uzskaitītas funkcijas, kas pašvaldībām jau tāpat jāveic ar likumu. Mazāk sastopami konkrēti darbi, ko vēlas izdarīt. “Alūksnes Ziņas” pēta, ko partijas sola darīt un izzina, kā kandidāti domā veidot jaunā novada identitāti.
Domāsim, meklēsim, risināsim, naudas būs maz – šīs ir biežāk dzirdētās frāzes no pašreizējiem politiķiem. Vairāk apņēmības ir jauno partiju kandidātiem, kuri pārliecināti, ka līdz šim pašvaldības līdzekļi tērēti izšķērdīgi, padarīto darbu nav nemaz tik daudz, bet darba algas – nesamērīgi lielas.
Sola saglabāt pagastu skolas
Gandrīz visas partijas sola gādāt par izglītības iegūšanu iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai, par skolu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu, iestāties par lauku skolu saglabāšanu, bet skolu optimizācijas gadījumā gādāt par izglītības pieejamības un kvalitātes nepasliktināšanos. “Sabiedrība citai politikai” (SCP) apņemas nodrošināt vietu bērnudārzā ikvienam bērnam, kam tā nepieciešama. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) veicināšot radošāko pedagogu un labāko skolēnu darbu un rūpēsies par skolēnu nodarbinātību vasarā. “Skolu optimizācijai jānotiek pārdomāti – bērniem jāsniedz kvalitatīva izglītība. Vecāko klašu bērniem jāievēro princips “nauda seko bērnam”, bet sākumskolas klašu bērniem jārod iespēja mācīties tuvāk dzīvesvietai. Pagastu skolas ir izremontētas un tur ir labi apstākļi, tādēļ likvidēt tās nedrīkst,” pauž LSDSP kandidāte Ilga Ozoliņa.
Citādās domās ir “Saskaņas centrs” (SC). “Jaunā modeļa “nauda seko bērnam” rezultātā novada domei būs jālemj par finansējuma sadali. Lai saglabātu mazākās skolas, būs jālemj par finanšu pārdali par labu tām uz lielāko skolu rēķina. Vismaz līdz 6.klasei bērnam jāmācās tuvāk dzīvesvietai,” saka SC kandidāts Jānis Nīkrencis.
Angāru -ne katrā pagastā
“Pilsoniskā savienība” (PS) sola gādāt par bērnu talantu izkopšanu. Visas kultūras iestādes Alūksnes novadā PS attīstīs kā mūžizglītības, novadpētniecības veicinātājas, bet bibliotēkas – kā daudzfunkcionālus e-pakalpojumu centrus. “Iedzīvotājiem ir jānodrošina iespēja saņemt jebkura veida e-pakalpojumus tuvāk savai dzīvesvietai, it īpaši pagastos,” saka PS kandidāts Staņislavs Vanags.
“Jaunajam laikam” (JL) šķiet svarīgi izstrādāt perspektīvo novada sporta un kultūras būvju izvietojuma plānu. Partijas kandidāts Andis Krēsliņš vērtē, ka pašlaik pašvaldībās haotiski būvē, remontē sporta un kultūras ēkas. “Angāra tipa sporta būve katrā otrajā pagastā – tas ir pārāk lepni uz mūsu iedzīvotāju skaita,” domā A.Krēsliņš. JL arī īstenos programmu “Vecāki Alūksnes novadam”. “Dodoties kopīgās patruļās ar policijas darbiniekiem, vecāki varēs uzmanīt, ko dara bērni vakaros, izklaides vietās. Grūti prognozēt, kāda būs vecāku atsaucība – mēs varam tikai izteikt priekšlikumus,” saka A.Krēsliņš.
“Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS) sola paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām mūžizglītības īstenošanai. ZZS kandidāte Sandra Zeltiņa atzīst, ka to noteikti vajadzētu pirmspensijas vecuma cilvēkiem, jaunajām māmiņām, bezdarbniekiem un tiem, kam nepieciešama pārkvalificēšanās.
Partija “Tēvzemei un brīvībai/LNNK” (TB/LNNK) sola arī materiāli atbalstīt jaunsargus, skautus, gaidas, mazpulkus un vanadzēnus, atbalstīt jaunos talantus, piemēram, sportistus – piešķirot pašvaldības finansējumu.
Veidos skolu filiāļu tīklu
“Tautas partija” (TP), pilnveidojot atbalsta sistēmu, motivēs skolu audzēkņus un pedagogus piedalīties skolēnu mācību olimpiādēs un konkursos. TP kandidāte Arita Prižavoite norāda, ka pašlaik motivēšanas sistēmas pietrūkst. “Nedrīkst būt tā, ka skolēnam ceļa izdevumi ir lielāki nekā saņemtā atzinība par sasniegumiem,” saka A.Prižavoite.
Partija “LPP/LC” sola skolu optimizācijas rezultātā pilnveidot skolu programmas ar alternatīviem risinājumiem. Partijas kandidāts Laimonis Sīpols skaidro, ka jāveido skolu filiāļu tīkls, bet likvidēto skolu telpās var rīkot nometnes, īstenot specializētas apmācību programmas, piemēram, slēpošanā. “Atbalstīsim novadam raksturīgo sporta veidu attīstību – slēpošanu, biatlonu. Jāpaplašina Alūksnes sporta skolas darbs, veidojot tai filiāles pagastos,” saka L.Sīpols.
Vairākas partijas pauž apņēmību atbalstīt novada studentus. SCP to darīs, veidojot novadā trūkstošo speciālistu datu bāzi, slēdzot līgumus un piešķirot kredītus studentiem, kuri studē novadam nepieciešamajās specialitātēs. “Alūksnes rajonā trūkst profesionālu speciālistu, piemēram, darbu vadītāju, celtniecības inženieru,” saka SCP kandidāts Dzintars Adlers.
“Angāra tipa sporta būve katrā otrajā pagastā – tas ir pārāk lepni uz mūsu iedzīvotāju skaita.”
Andis Krēsliņš
Sekos katram pašvaldības latam
Ne visas partijas savās programmās aktualizē jautājumus par pašvaldības pārvaldi – tas vairāk raksturīgs tām partijām, kuras pašlaik nav pārstāvētas vietējās pašvaldībās un visu “vēro no malas”. Līdz šim pārstāvētās partijas šajā jomā jūtas ar dzīvi apmierinātas, tomēr vērotājiem “no malas” viss nešķiet tik rožaini.
SCP gādās, lai amatus deleģē pēc deputātu kompetences, nevis politiskās piederības. SCP sola veikt pašvaldības administrācijas un pašvaldības iestāžu auditu, pārskatot konkrētu funkciju, amatu un izdevumu lietderību un panākt pašvaldības līdzekļu ekonomisku izmantošanu. “Strādāsim, lai novērstu amatpersonu vienpersonisku lēmumu pieņemšanu par budžeta izlietojumu,” saka Dz.Adlers.
Arī PS gādāšot par atalgojuma samērību ar darba rezultātiem. S.Vanags norāda, ka “algā nevar saņemt tik un tik minimālās algas – ir jāvērtē darbi.” LSDSP uzskata, ka novada saimniecības uzlabošanai un uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu pieaugums būtiski nedrīkst palielināt iedzīvotāju izdevumus par šiem pakalpojumiem. “Arī samazinot administratīvo aparātu, var daudz ietaupīt,” pauž I.Ozoliņa.
JL sola uzmanīt, lai pašvaldības budžeta līdzekļus izlieto racionāli. “Pilsētā būvē stadionu – nez vai novads spēs to uzturēt, tas būs izšķērdīgi. Ielu infrastruktūras uzlabošanai kaimiņpilsētās ir saņemta valsts nauda, bet Alūksnē pašvaldība ņem kredītu. Ne vienmēr visu var novelt partejiskajai piederībai – vajag strādāt,” pārliecināts A.Krēsliņš.
Ceļi un “ne-ceļi”
Visas partijas sola gādāt par novada ceļu remontdarbiem – gan remontējot esošos, gan asfaltējot grants seguma ceļus. Šiem darbiem piesaistīšot Eiropas fondu naudu. Tāpat sola saglabāt sabiedriskā transporta kustību. “Ir pagājuši 19 neatkarības gadi, bet tikai dažos mūsu rajona pagastos ir asfaltēti ceļi un tas vairāk ir pagastu nopelns,” pauž Dz.Adlers no SCP.
JL uzsākšot programmu par ciemu centru savienošanu ar asfaltētiem ceļiem uz novada centru. PS iecerējusi attīstīt tūrisma infrastruktūru. Autoceļu sakārtošanā par prioritātēm viņi uzskata ceļu “Alūksne – Liepna” un Alūksnes ielas. “Mūsu rajonā ilgi nav pievērsta uzmanība ceļu kvalitātei. Ja mums būs labi ceļi, arī tūristu interese par mums būs lielāka,” domā S.Vanags.
LPP/LC svarīgi šķiet turpināt novada ceļu sakārtošanu. Par prioritāriem novada ceļiem, ko jāsakārto, viņi uzskata Vidzemes šoseju, ceļu no Alūksnes līdz Apei, ceļu “Liepna- Alūksne” un pierobežas ceļus. “Ir pieejamas Eiropas naudas pašvaldības ceļu sakārtošanai, tādēļ to jāizmanto. Jāturpina Alūksnes iesākto ielu sakārtošanā,” saka L.Sīpols.
Mudinās šķirot atkritumus
Atsevišķas partijas savās programmās ir aktualizējušas komunālos jautājumus. SCP sola nodrošināt taisnīgus maksājumu aprēķinus. Kandidāte Silvija Aizupe atzīst, ka pagastos par siltumu, komunālajiem maksājumiem nevar būt tāds tarifs, kā pilsētā – atšķirībām jāsaglabājas. Dz.Adlers vērtē, ka Alūksnē visvairāk iedzīvotājiem ir sasāpējuši jautājumi par apkuri, jo „Simones” tarifa izmaksas ir tikai palielinājušās. “Pilsētas dome vairākkārt ir investējusi „Simonē” nodokļu maksātāju naudu, lai gan „Simones” piegādātais siltums nav nemaz tik lēts. Protams, trases ir novecojušas, bet jau sen tās vajadzēja remontēt,” uzskata Dz.Adlers.
TB/LNNK nodrošināšot notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu atbilstoši ES normām visos pagastos. ZZS sola atkritumu šķirošanu padarīt par iedzīvotājiem saprotamu un ekonomiski izdevīgu procesu. “Skolēniem pašlaik ir iespēja vākt makulatūru un pretī saņemt otrreizējās pārstrādes papīru. Ko līdzīgu vajadzētu arī citā virzienā,” domā S.Zeltiņa.
TP kandidāte Arita Prižavoite atzīst, ka jāpaplašina to iestāžu klāsts, kur var iekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem. “Reti kurā pašvaldībā strādā ģimenes ārsts pastāvīgi, tādēļ jāveic dažādi darba un pakalpojumu uzlabojumi feldšeru punktos un aptiekās. Šajā jomā un komunālajai saimniecībai ir iespējas piesaistīt ES naudu. Apjomīgāku projektu var rakstīt, apvienojoties vairākām pašvaldībām,” saka A.Prižavoite.
Grib atjaunot sabiedrisko pirti
Daudz aktuālu un sasāpējušu jautājumu ir sociālajā jomā. Šeit solījumos izceļas TB/LNNK, kas nodrošināšot higiēnas un veļas mazgāšanas pakalpojumus maznodrošinātajiem, sociālo virtuvju darbību, brīvpusdienas maznodrošināto ģimeņu bērniem visā novadā, specializētā autotransporta pakalpojumus invalīdiem. “Alūksnē vajag sabiedrisko pirti, lai arī to izmanto tikai daži desmiti cilvēku. Trūcīgajiem vajag siltu ēdienu vismaz reizi dienā, tādēļ veidosim sociālo virtuvi, kur varēs saņemt dažādu pārtiku. Neatbalstu valsts programmu dot putraimus, jo nav noslēpums, ka ar putraimu pakām pēc tam ir pārpildītas točkas,” saka A.Melders. Viņš pauž atbalstu veco laiku sistēmai, ka bērnus skolās jāēdina pašvaldībai, nevis jānodod šo pakalpojumu privātfirmām.
SC sola turpināt lētu pašvaldības dzīvokļu būvniecību – pašlaik gan tā pilsētā vispār nenotiek. “Ar dzīvojamo platību vispirms ir jānodrošina maznodrošinātie iedzīvotāji, bet arī pārējās grupas nedrīkstam aizmirst- īpaši tos, kuri gaida dzīvokļu rindā,” saka SC kandidāts Jānis Sadovņikovs. “Iedzīvotājus, kuriem ienākumu nav, pašvaldībai jānodarbina sabiedriski noderīgos darbos un saņemt vismaz minimālus ienākumus. Jāpalīdz pensionāriem, turpinot pašvaldībās jau iesākto šajā jomā,” saka J.Nīkrencis.
Arī SCP atbalsta bezdarbnieku un maznodrošināto iedzīvotāju iesaistīšanu pašvaldības teritoriju sakopšanā un citos darbos.
Veidos sociālos dzīvokļus
LSDSP sola aizstāvēt pensionāru, trūcīgo iedzīvotāju, invalīdu intereses. “Ievērosim Maslova vajadzību piramīdas principu, gādājot par iedzīvotājiem,” uzsver I.Ozoliņa. Lai nodrošinātu sociālos dzīvokļus, LSDSP izvērtēs, kurā novada pašvaldībā lietderīgāk tos ierīkot, piemēram, kur ir daļēji izmantotas telpas. “Uzskatām, ka noteikti vajag izveidot krīzes centru jauniešiem līdz18 gadu vecumam. Ļoti daudzi jaunieši šā brīža ekonomiskajā situācijā nonāk grūtos apstākļos, kad vajag sociālā pedagoga, psihologa atbalstu,” saka I.Ozoliņa.
ZZS nodrošinās profesionālu sociālo darbinieku uz katriem 1000 iedzīvotājiem un ieviesīs mobilās sociālās aprūpes vienības. “Katrā pašvaldībā ir jāsaglabā arī feldšerpunkti. Novadam ir jāpiesaista jaunus medicīnas darbiniekus, pārliecinot strādāt šeit. Apšaubāmi, ka novads to varēs stimulēt materiāli,” saka S.Zeltiņa.
TP veicinās jauno speciālistu piesaisti Alūksnes novadam, tostarp medicīnā. “Vislielākais “burkāns” būtu iespēja piešķirt garantētu pašvaldības dzīvokli. Reizēm ne tik daudz vajag materiālo palīdzību, kā interesi par jaunā speciālista darbu novadā,” vērtē A.Prižavoite.
LPP/LC sociālajā un veselības jomā sola veikt visu, kas noteikts likumdošanā. “Jāveido arī mobilās mājas aprūpes brigādes, kas apkalpo vientuļos un nespējīgos pensionārus. Jāveido dienas aprūpes centri – vairāki, jo novada teritorija būs liela,” saka L.Sīpols. Bet JL atbalstīs krīzes centra izveidi. Tam esot jāatrodas Alūksnē, kur dzīvo gandrīz puse novada iedzīvotāju.
Sola atbalstīt vietējos uzņēmējus
Nedaudz konkrētības ir solījumos par uzņēmējdarbības vides veicināšanu. JL veidos uzņēmēju konsultatīvo padomi. “Jāzina uzņēmēju viedokli, lai iespēju robežās varētu veiksmīgāk palīdzēt. Diemžēl pašlaik daudzus remontus veic ne Alūksnes novada uzņēmēji un pašvaldības nauda aizplūst uz citām pilsētām,” spriež JL kandidāts Andis Krēsliņš.
ZZS sniegšot atbalstu investīciju piesaistē novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, rīkos apmācības uzņēmējdarbības veicināšanai. “Lai radītu jaunas darba vietas, jāiesaistās ES fondu projektu konkursos. Nedrīkst likvidēt pašvaldību iestādes, jo arī tur ir darba vietas,” saka S.Zeltiņa.
SC uzņēmējdarbību vēlas attīstīt, izmantojot plašo Krieviju un izvēršot šeit ražotnes. LSDSP jaunas darba vietas radīs, attīstot infrastruktūru. Pašvaldības pasūtījumu izpildei, jaunu darba vietu veidošanai, publisko pasākumu apkalpošanai priekšrocības došot novadā reģistrētiem nodokļu maksātājiem.
SCP uzskata, ka novadam jāveicina iespēju lauku zemniekam realizēt savu produkciju, piemēram, izmantojot pašvaldības telpas vai zemi. ”Novadam ir jāpiedāvā uzņēmējam savas tukšās telpas, lai uzņēmējam tās nav jābūvē no jauna. Ne vienmēr uzņēmējs pats spēj atrast kontaktus ārvalstīs, bet pašvaldība šajā jomā var palīdzēt,” saka Dz.Adlers.
Nost ar “dīvānzemniekiem”
PS veicinās kooperāciju starp uzņēmējiem, zemniekiem saražotās produkcijas pārstrādei un ražošanai. Viņi iecerējuši izvērst akciju “Izvēlies Alūksnes novada preci”, popularizējot vietējo preci vietējiem cilvēkiem. “Būtu jāizveido informatīvs materiāls, kurā reklamēt pašu saražoto. Mūsu mērķis ir veicināt to cilvēku atgriešanos, kuri pašlaik strādā ārzemēs. Plāna tam pašlaik gan vēl nav,” saka S.Vanags.
TP jaunu darba vietu radīšanu veicinās, informējot un izglītojot iedzīvotājus. Šī partija sola arī paplašināt vietējo tirgu vietējās produkcijas realizēšanai. LPP/LC sola novērst nevajadzīgus birokrātiskus šķēršļus uzņēmējiem, piemēram, lai atnākušais uzņēmējs pašvaldībā vienmēr tiktu uzreiz uzklausīts.
“Tālāk no Rīgas ir jābūt mazākiem nodokļiem”
Ainars Melders
TB/LNNK sauklis partijas programmā ir “no “dīvānzemniekiem” par zemturiem”, jo gādāšot par to, lai zemi apstrādā vietējie lauksaimnieki, nevis tā stāv neapstrādāta un pieder tiem, kuri to negrib apstrādāt. “Ir jāatdzimst viensētu sistēmai. Alūksnes novadā jābūt savai nodokļu politikai: mazāki nodokļi, nekā lielajās pilsētās. Novadā jāattīsta privātā partnerība – Alūksnē tas varētu būt saistībā ar Jauno pili un tautas namu,” saka A.Melders. Viņš uzsver, ka pašvaldībai jārada uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, jo veiksmīgs uzņēmējs pēc tam ziedos līdzekļus pašvaldībai svarīgām lietām.
Kāda būs novada identitāte?
Šā gada pašvaldību vēlēšanas būs īpašas ar to, ka apvienosies Alūksnes pilsēta un 15 pagasti. Katrai no šīm pašvaldībām ir sava identitāte, tādēļ visu sarakstu kandidātiem jautājām, kas, viņuprāt, būs jaunveidotā Alūksnes novada identitāte.
SC kandidāts J.Nīkrencis domā- “neraugoties uz to, ka ļoti maz esam attīstījuši rūpniecību, nav lielu lauksaimniecības ražotāju, bet dēļ savas spītības esam izdzīvojuši un pastāvēsim turpmāk. Jāstrādā tā, lai mēs būtu labākais pierobežas novads Latvijā,” saka J.Nīkrencis. SCP uzskata, ka novada identitāte tiks veicināta, ja vēlētāji 6.jūnijā izdarīs pareizo izvēli. “Ja nē, tad paliksim, kur esam. Novada identitāti veidos katras pašvaldības īpašās “odziņas” un tās varam noteikt visi kopā,” saka Dz.Adlers.
TP skatījumā tā ir skaistā daba, ekoloģiskā vide un ražošana, pierobežas tuvums. “Būsim īpaši ar brīnišķīgi sakoptu pilsētu un skaistu lauku teritoriju – pagastiem,” saka A.Prižavoite. Arī PS domā, ka lepošanās vērta ir mūsu ekoloģiski tīrā vide. LSDSP vērtē, ka tas ir pierobežas tuvums. “Katrā novada pašvaldībā ir kaut kas īpašs – to jāattīsta. Alūksnē tā ir Jaunā pils, ko jāsakārto,” uzskata I.Ozoliņa.
ZZS uzskata, ka tās ir Malienas puses bagātās kultūrtradīcijas. “Mēs noteikti esam un būsim kultūras novads,” saka S.Zeltiņa. LPP/LC norāda, ka jālepojas ar novada cilvēkiem, kuri virza attīstību. “Īpaša ir mūsu daba un nepiesārņotā vide. Mēs būsim atpazīstami ar Ates muzeju un Dabas muzeju “Vides labirints”,” saka L.Sīpols.
JL domā, ka identitāte ir kultūrvēsturiskais mantojums, ko jāsaglabā nākamajām paaudzēm – tāpat kā skaisto dabu. TB/LNNK vērtē, ka vēsturiskā kontekstā novada identitāte ir Glika audžumeita Marta – Krievijas ķeizariene Katrīna I, bet mūsdienās – nodokļu politika. “Tālāk no Rīgas ir jābūt mazākiem nodokļiem,” saka A.Melders.
