4. oktobrī Veclaicenē netālu no kādreizējām “Koruļu” mājām pēc represēto kluba “Sarma” valdes priekšsēdētājas Dzidras Mazikas iniciatīvas sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību un Veclaicenes pagasta pārvaldi atklāja tēlnieka Aināra Zelča radīto piemiņas plāksni Latvijas nacionālajiem partizāniem.
Atklāj rūpīgi maskētu
bunkuru
No 1944. gada Latvijas meži kļuva par cīņas lauku, kur bija patvērušās lielākas un mazākas partizānu grupas, kas padomju vietvarām neļāva justies droši. 1953. gada 13. martā Veclaicenes mežos netālu no “Koruļu” mājām čekisti tomēr atklāja rūpīgi nomaskētu bunkuru un ar trieciengrupas palīdzību arestēja Bernhardu Ābelkoku un Elmāru Tortūzi. Bunkurā atrasti arī ieroči – divas vācu šautenes un 95 patronas, pistoles “Parabellum” un 152 patronas.
“Viņus tiesāja kā dzimtenes nodevējus, bet vārdi, kas bija iegravēti uz viņu ieročiem, liecina ko citu: “Par Latviju! Dzīvot vai mirt!” bija rakstīts uz viena, bet uz otra “Mirdziet zvaigznes pār Latviju!”,” stāstot par abu partizānu biogrāfijām, klātesošajiem atklāja vēsturniece Astrīda Ievedniece.
Godināja kritušos
“Sirds sāp, jā. Man tolaik bija tikai trīs ar pusi gadi, bet atceros, ka arī es savu tēvu par tēti nedrīkstēju saukt, bija jāsauc par onkuli. Tādēļ arī daudz neko par viņu nezināju, atmiņā palicis tikai tas, ka viņš kopā ar radu onkuli Bernhardu Ābelkalnu arī bija partizānos, kādu laiku pabija Salaspils cietumā nevis nometnē. Tēti 1946. gada 14. augustā nošāva kopā ar diviem igauņiem, un vecaistēvs ar vecomāti izprasīja atļauju viņu apglabāt Dzērves ezera krastā tepat Veclaicenē. Nedrīkstējām, bet pa kluso bieži gājām uz kapa vietu. Tagad, brīvvalsts laikā, viņu esam pārapbedījuši Opekalna kapos,” atklājot piemiņas plāksni, par savu tēvu, arī partizānu, atceras
B. Ābelkoka radiniece Māra Gobzema. Atmiņās par tiem laikiem dalījās arī tuvējo māju saimniece Valda Zālīte.
Dzīvi caur atmiņām
“Tā nav tikai piemiņas zīme, tā ir dzīva atmiņa. Un, ja atmiņas dzīvo, dzīvi ir arī šie cilvēki. Laiks pārklāj ar aizmirstības putekļiem notikumus un cilvēkus, bet mēs varam tiem spītēt un darīt pagātni dzīvu caur atmiņām. Šī piemiņas zīme liecina par to, ka mēs atceramies…” teica Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte un pateicās Dz. Mazikai par iniciatīvu.
Arī Veclaicenes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine atzina, ka šī būs piemiņas vieta, kur visiem atvērt vēl vienu vēstures traģisko lappusi, kur atcerēties, pieminēt un mācīties patriotismu.
Biogrāfija
● Bernhards Ābelkoks dzimis 1910. gadā Jaunlaicenes pagastā. No 1929. gada bijis aizsargs. 1943. gada beigās B. Ābelkoku mobilizēja vācu armijā. Pēc kara viņš pārgāja nelegālā stāvoklī un 1947. gada rudenī iekļāvās Kārļa Doktes – Doktenieka vadītās nacionālās partizānu grupas darbībā ar segvārdu “Andrejs”. B. Ābelkoku notiesāja kā dzimtenes nodevēju uz 25 gadiem Sibīrijā, vēlāk sodu samazināja līdz 10 gadiem.
● Elmārs Tortūzis dzimis 1908. gadā Veclaicenes pagastā. No 1934. gada bijis aizsargs. 1943. gadā E. Tortūzi mobilizēja vācu armijā. Pēc Vācijas kapitulācijas viņš kādu laiku atradās filtrācijas nometnē, no kuras mājās atgriezās 1945. gadā, un jau vasarā pārgāja nelegālā stāvoklī, darbojoties Kārļa Doktes – Doktenieka nacionālo partizānu grupā ar segvārdu “Tomiņš”.
Teksts un foto: Aivita Lizdika
