Kopš 1941.gada 14.jūnija, kad tūkstošiem latviešu aizsākās piespiedu ceļš uz Sibīriju, apritējuši 70 gadi. Lai pieminētu šos latviešu tautai traģiskos notikumus, vakar Alūksnē pie Mātes tēla notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts pasākums.
“1941.gadā naktī no 13. uz 14.jūniju notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS Sibīriju, Tālo Austrumu, Tālo Ziemeļu apgabaliem. Deportācijas notika, neminot nekādus iemeslus. Bez tiesas spriedumiem. Nebija, kur griezties pēc palīdzības vai aizstāvības,” atgādina pasākuma vadītāja Līva Leimane. “Izdzīvojušie deportētie dzimtenē varēja atgriezties tikai piecdesmito gadu beigās. Šajā sēru dienā es vēlos represētos uzrunāt arī par tām sāpēm un to pazemojumu, kas viņiem, vēl atgriežoties mājās, ir bijis daudzu gadu garumā jāizcieš. Tā sistēma, kas viņus deportēja, uz mūžu viņus ierakstīja it kā nevēlamo cilvēku sarakstā, un, atgriežoties mājās, diemžēl viņi ne vienmēr ieguva sapratni un atbalstu no citiem cilvēkiem, no saviem tautiešiem.”
Uzrunājot klātesošos, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins norādīja uz atšķirībām starp to, kā bijis toreiz un kā ir tagad. “Ir pagājuši 70 gadi. Kas notiek pie mums? Šodien mēs paši dodamies projām no valsts,” viņš uzsver. Tāpat domes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz to, ka starp piemiņas pasākuma dalībniekiem nebija neviena jaunieša. Galvenokārt pulcējās represētie. Tiesa, kā uzsvēra Alūksnes politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika, prieks ir par visiem sanākušajiem. “Būsim stipri, jo arī tagad mums ir vajadzīga bezgala liela griba,” viņa sacīja.
Pasākuma izskaņā visi tika aicināti nolikt ziedus pie Mātes tēla, pieminot pirms 70 gadiem notikušo. Uzreiz pēc tam visi varēja doties uz Alūksnes Lielajiem kapiem, kur notika piemiņas brīdis atceres vietā “Tiem, kuri neatgriezās”.
