Jūlijā vasara ir pilnbriedā. To labi var redzēt un sajust, verot Zinas Pindres mājas vārtus Jaunlaicenes pagasta “Ozoliņos”. Līdz šim saimnieku aprūpētās puķes, dārzeņus uz lauka un siltumnīcā, upenes, jāņogas, zemenes un ābeles aizēnoja viņu izveidotais Biškopības muzejs. Šoreiz ejam dārzā, kas ieskauj māju.
Apbur ziedu krāsas un
smaržas
Laimonis Pindris saka, ka labāk vajadzēja atbraukt tulpju ziedēšanas laikā. Tad šīs sīpolpuķes esot redzamas starp kartupeļiem, zemenēm un pa visu ābeļdārzu. “Varbūt vēlaties kādas sev,” gatavi dalīties ir saimnieki. Tagad krāšņi sakuplojušās krūmrozes klana smagās ziedu galvas, bet daža jau birdina ziedlapiņas. Zina saka, ka laiks pārziedējušos izgriezt, lai to vietā plauktu citi un roze ziedētu līdz pat vēlam rudenim. “Nezinu, kāpēc, bet vairākas rozes iznīka. To vietā iestādīju citas. Lai gan rozes ir puķu karalienes, man vismīļākās ir lauku margrietiņas. Cik tās ir skaistas!” saka Zina. Tomēr dārzā rozes viņai ir bijušas vienmēr. Tur saplaukušas lilijas, bet netrūkst arī pavisam vienkāršu puķu.
“Šajā vasarā manā dārzā izaug viss, tiesa, ieskaitot zāli un nezāles. Organiskā mēslojuma mums nav, un minerālmēslus nelietojam. Rudenī sakasām lapas un veidojam kompostu, ko pēc tam izvedam uz lauka. Savulaik ir izmantots arī sapropelis no dīķa, toreiz zemenes izauga lielas kā olas, taču šogad tās bija mazas,” salīdzina Z.Pindre.
Kartupeļu stādus audzē podiņos
Nu jau labu laiku “Ozoliņos” ēd jaunos kartupeļus, turklāt izauguši lieli kā kulaki, rāda Zina. Viņa atklāj, ka agrās šķirnes kartupeļu stādus izdiedzējusi podiņos. Tos iestādīja divās vadziņās, bet tagad arī citi jau zied. “Pašiem pietiek visa,” atzīst Zina sakņu dārzā. Tur galvas griež kāposti, sakuplojuši ziemas ķiploki un sīpoli. Bet salātu ir tik daudz, ka tos apēst droši vien nevarēs.
Siltumnīcā sārtojas tomāti. Tie ir dažādu šķirņu – lieli un mazi, vairāk un mazāk pie viena stāda. Skaisti zied gurķi, taču Zina ir satraukta, ka nebūs gurķu, jo tie neapputeksnējas. “Esmu dusmīga, jo zied jau gandrīz divus mēnešus, bet aizmetušies tikai daži gurķi. Toties tomāti ir skaisti aizmetušies,” atzīst saimniece. Gar siltumnīcas ārējo sienu ir saliktas plastmasas pudeles ar ūdeni. Kāpēc? Tās naktīs izdala dienā uzkrāto siltumu, tāpēc siltumnīcā nav krasu temperatūras maiņu. Tādu izgudrojumu “Ozoliņos” izmanto jau desmit gadus.
Nevienam nevajag upenes un jāņogas
Vairāk nekā pushektāru aizņem upenes un jāņogas. Lai gan upenes ir jau melnas, īsti gatavas tās vēl nav. “Labāk būtu, ja šo ogu nebūtu – tās nav, kur likt. Esmu gatava atdot ogas par brīvu, bet tāpat neviens nenāk un nelasa. Agrāk upenes varēja nodot balzama rūpnīcai, bet tagad visur iepērk mellenes un gailenes,” skaidro Z.Pindre. Pērn kāds uzpircējs atveda kastes “Ozoliņos”, lai lasot upenes pārdošanai par 29 santīmiem kilogramā. Tas ir maz, ņemot vērā, ka jāmaksā ogu lasītājiem, tomēr salasīja 300 kilogramus upeņu. Pēc tam izrādījās, ka uzpircējs ir gatavs maksāt arī 70 santīmus par kilogramu, bet Zina vairs neielaidās darījumā. “Ogas par brīvu esam devuši pansionātam Alūksnē, kur acīmredzot ir citi piegādātāji. Tāpēc tās paņem sociālās rehabilitācijas centra iemītniekiem Trapenē. Sevišķi jāņogas ņem labprāt, bet ne daudz – apmēram 50 kilogramus, upenes – mazāk,” atzīst Z.Pindre. Viņa atklāj, ka kādreiz tika nolasīta tonna ogu, turklāt tās varēja pārdot.
