Alūksnes rajona pašvaldību izvēle liecina, ka Apes pilsēta palikusi viena savā novadā. Gaujienas un Virešu pagasts nolēma pievienoties Smiltenes, bet pārējās iekļāvušās Alūksnes novada projektā.
Alūksnes rajona pašvaldību izvēle liecina, ka Apes pilsēta palikusi viena savā novadā. Gaujienas un Virešu pagasts nolēma pievienoties Smiltenes, bet pārējās iekļāvušās Alūksnes novada projektā.
Apes domes priekšsēdētāja Astrīda Harju atzīst, ka pilsēta labprāt paliks viena, ja vien tas būs iespējams. Tas būs zināms pēc sarunas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, kur priekšsēdētāja ir gatava paust deputātu un iedzīvotāju viedokli, veidojot mazāko novadu valstī. Ministrijas piedāvātajā 102 novadu modelī ir paredzēts, ka ap Api būs Jaunlaicenes, Veclaicenes, Trapenes, Virešu un Gaujienas pagasts. To pašvaldības parakstīja nodomu protokolu par sadarbības un apvienošanās projekta izstrādi. Tomēr drīz vien divas padomes secināja, ka nevēlas iekļauties šajā novadā. Pēc tam arī pārējās izdarīja izvēli par labu citiem variantiem.
Jāmaina pašvaldību finansēšana
Alūksnes novada projektā iekļautas 17 pašvaldības, tas pretendē uz lielākā novada statusu, izņemot Rīgu. Alūksnes pilsētas dome nākamgad būs maksātāja pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Tas nozīmē, ka sāk attīstīties uzņēmējdarbība. Līdz ar apvienošanos situācija var mainīties. “Turklāt arī Alūksnes novadam būs jāveido sadarbības programmas, lai pretendētu uz Eiropas strukturālo fondu finansējumu. Tas nozīmē, ka vairāku novadu pašvaldībām jāvienojas par katras finansējuma daļu, lai gūtu kopēju labumu. Eiropas valstu mērogam mūsu novadi ir mazi,” atzīst A.Harju. Viņa uzsver, ka Latvijā ir jāmaina pašvaldību finansēšanas kārtība. To rēķina pēc iedzīvotāju vecuma, un katrai iedzīvotāju grupai ir citādāks finansējums. Bet Igaunijā tāpat kā daudzās Eiropas valstīs to rēķina pēc iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pašvaldības teritorijā un tās ģeogrāfiskā novietojuma. Tagad lauku pašvaldības, kur ir maz bērnu un gados jaunu cilvēku, saņem arvien mazāk naudas.
Pagasti zaudēs politisko varu
Alūksnes novada projekta vadītājs Andris Grūbe uzsver, ka decembrī prezentēs visu pašvaldību kopēja darba rezultātu. Projektā paredzēts nemainīgus atstāt visus pagastus un pilsētu, bet tie zaudēs politisko varu un arī budžetu, jo tas būs novadam kopējs. “Esam izvēlējušies iedzīvotājiem mazāk sāpīgu apvienošanās variantu. Turklāt paredzams, ka būs labāka viņu apkalpošanas kvalitāte. Varēsim koncentrēt finanšu līdzekļus un piesaistīt investīcijas. Tā radīsim pierobežā uzņēmējdarbību veicinošu vidi, intelektuālā potenciāla koncentrāciju un labākas izglītības iespējas. Līdz ar to varētu samazināties iedzīvotāju aizplūšana no laukiem,” vērtē A.Grūbe.
Novada veidotājus neapmierina valsts nesakārtotā likumdošana par pašvaldībām, par to vēlēšanām un finanšu resursu izlīdzināšanu. Valdība sola, ka nevienam naudas mazāk nebūs, tātad paliks tik, cik veidojas, saskaitot apvienoto pašvaldību budžetus. Bet novada funkcionēšanai vajadzētu nodrošināt atbilstošu infrastruktūru, ceļus un sakarus. Šiem mērķiem nekavējoties nepieciešami 12 miljoni latu.
Nav skaidrības par pārvaldi
Prognozē, ka no katriem 1000 iedzīvotājiem vēlēs vienu deputātu novada pašvaldībai. Tas nozīmē, ka viens pārstāvis būs no 400 un arī no 900 vēlētājiem, bet no 1 100 – divi. Pēc tāda aprēķina Alūksnes novadā būtu 29 deputāti – 19 no pagastiem un 10 no pilsētas.
“Tas ir liels skaits cilvēku, kam ir grūti vienoties un pieņemt svarīgus lēmumus. Domājams, ka katrs to naudas deķīti gribēs raut uz savu pusi,” pauž A.Grūbe. Viņš atzīst, ka tik liels novads būs grūti pārvaldāms.
Lēmējvaru atdalīs no izpildvaras. Katrā pagastā paredzēts vecākais jeb izpilddirektors, kā arī vairāki darbinieki. Brocēnu novada pieredze liecina, ka pēc apvienošanās pašvaldībām nepieciešama kopības izjūta, lai darbs būtu sekmīgs. A.Grūbe nezina, vai Alūksnes novada projekts atbildīs topošajai likumdošanai. Bet pilsētas un pagastu pašvaldības ir piedāvājušas savu variantu, kas tām ir pieņemams.
Pēc sarunām ar pašvaldībām Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija precizēs novadu izveidošanas projektu un nodos to izskatīšanai Administratīvi teritoriālās reformas padomē. Likumprojektu par novadu izveidošanas kārtību 2004. un 2005.gadā Ministru kabinetā gaida līdz 20.decembrim.
