Alūksnes Kultūras centrs jau piekto sezonu mūs priecē gan ar rekonstruētajām telpām, gan daudzveidīgu koncertu un citu pasākumu piedāvājumu. Tik skaistā namā, kāds tagad ir mūsu Kultūras centrs, gribas uzpucēties, ejot uz katru pasākumu, lepnumā izslieties un baudīt mākslu, labu sabiedrību.
Atzīstu, ar vienu acs kaktiņu man vienmēr paticis uzlūkot, kā centra apmeklētāji saposušies, nākot uz pasākumiem. Kā centušies un domājuši par tērpiem, frizūrām. Kā dāmas, kuras ikdienā pieradušas skriet ikdienas gaitās, tomēr uzvilkušas augstpapēžu kurpes, kļūstot sievišķīgākas, un, ieķērušās savu pavadoņu elkoņos, sīkiem solīšiem graciozi dodas uz savu vietu un atļaujas būt sievišķīgākas nekā ikdienā. Kā kungi tomēr uztērpuši uzvalkus, lai arī pašiem neērtas šķiet kaklasaites – tiesa, kungus uzvalkos mana tiešām reti, šķiet, pērn decembrī uz dziedātājas Marijas Naumovas koncertu šādi tērptu vīriešu bija visvairāk. Kā ģērbtuvē viņi paņem savu dāmu virsdrēbes un pēc tam palīdz tās atkal uzģērbt. Skaisti!
Tiesa, ar to vienu acs kaktiņu tikmēr ieraugi ne tikai patīkamo, bet arī pieklājības trūkumu. Diemžēl ir pasākumu apmeklētāji, kuri laikam nekad nešķiras no sava ikdienas apģērba – krosenēm, džinsa biksēm, tostarp ar plēsuma efektiem, T- krekliem, izstaipītiem džemperiem un tādi arī ieveļas koncertā, turklāt nereti tam visam klāt nāk neķemmēti, nekopti mati. Mans līdz šim lielākais pārsteigums negatīvā ziņā ir kāds Alūksnes Kultūras centra apmeklētājs, kurš Lielajā zālē uz koncertu, protams, bija džinsa biksēs, bet to aizmugurējā kabatā bija ielikta alkoholiskā dzēriena pudele tā, ka puse no tās atradās ārpus kabatas, un tāds viņš ar draugu arī aizgāja uz savu vietu priekšpusē… Vienmēr negatīvā ziņā pārsteidz arī cilvēku nepieklājība, mērojot ceļu uz savu sēdvietu, ja pirms tam kāds cits apmeklētājs jau apsēdies savā vietā un jāiet viņam garām. Šādos gadījumos labi ja puse apmeklētāju atceras, ka jāpagriežas ar seju pret tiem, kuri jau apsēdušies savās vietās. Garāmgājēja sēžamvietai jābūt pagrieztai pret skatuvi, nevis citiem koncerta apmeklētājiem. Vienkārši pieklājība un nekas vairāk. Tāpat kā necelties no sēdvietas un neiet prom, pirms mākslinieks nav nogājis no skatuves.
Un tad sākas koncerts vai kāds cits pasākums, kad vari ieslīgt ērtajos Kultūras centra krēslos un baudīt mākslu, ļauties mūzikai un pārdomām. Arī par to, cik mēs, alūksnieši, esam laimīgi, ka mums ir šāda vieta un ka uz to labprāt brauc tik dažādu žanru mākslinieki. Man atkal jāsaka īsi – skaisti!
