Kalncempju pagasta iedzīvotāji Ingrīda un Jānis Socki audzē paipalas. Pašlaik viņu saimniecībā ir apmēram tūkstotis mazo putnu.
Kalncempju pagasta iedzīvotāji Ingrīda un Jānis Socki audzē paipalas. Pašlaik viņu saimniecībā ir apmēram tūkstotis mazo putnu. Pirms Lieldienām Socku ģimenei izdevās noslēgt līgumu ar lielveikalu tīklu “Rimi” Rīgā. Tagad viņiem konkrētā laikā ir jāpiegādā noteikts daudzums olu Rīgas iedzīvotājiem.
Alūksnē viņu ražotās olas var iegādāties veikalos “Kuģis”, “Valentīna plus” un “Jēkabā”, kā arī Gulbenes, Valmieras un Cēsu veikalos.
Paipalas viņi audzē no pagājušā gada maija. “Tirgus ir pārpildīts ar vistu olām, tāpēc mēs nolēmām pievērsties netradicionālākam,” saka J. Sockis.
“Esam lasījuši, ka gadā viena paipala izdēj apmēram 260 olu. Paipalu saimi regulāri papildinām, jo vēlamies sasniegt vismaz 5000 putnu. Tās barojam tikai ar speciālu kombinēto lopbarību. Jāteic, ka paipalas ir ļoti ēdelīgas, jo dienā patērē lielu maisu barības un izdzer 60 litrus ūdens,” saka J. Sockis. Viņiem ir arī savi inkubatori, kur perināt paipalas.
“Ilgā un sarežģītā procesā ieguvām atļauju tirgot olas veikalā. Bija nepieciešamas daudz un dažādas analīzes. Zinām, ka paipalas ar salmonelozi neslimo, bet vajadzēja veikt pārbaudi,” atceras J. Sockis.
Viņi uzsver, ka paipalu olas ir veselīgas. “Savulaik man bija problēmas ar kuņģi. Kad sāku katru rītu tukšā dūšā dzert jēlu paipalas olu, slimība pārgāja. Zinu, ka sievietēm ieteicama paipalu olu sejas maska,” pamāca J. Sockis. Viņa sieva Ingrīda uzsver, ka šīs olas nesatur holesterīnu. “Tās pat iesaka ēst ar visu čaumalu, jo tajā ir daudz kalcija. Zinātāji teic, ka vērtīgākas ir olas, kam ir tumšākie raibumi,” skaidro I. Socka.
Drīz saimnieki grib doties uz Liteni pie kāda paipalu audzētāja, lai iepazītos ar lielu paipalu, kas izperināta no zoodārza olas. “Tā dēj tikpat lielas olas kā mums zināmās, bet pati augumā ir lielāka. Tās varot izaugt 60 dienu laikā. Paipalas, ko audzējam pašlaik, sver apmēram 130 gramus, bet tās – apmēram 300 gramus. Uzskatu, ka tā ir būtiska atšķirība. Arī mums būtu izdevīgi tādas turēt,” domā J. Sockis.
Socku ģimenē iecienītas ir ceptas paipalu olas. “Vienā reizē uz pannas ir jāliek vismaz 20 olas, grūtāk tās nomizot izvārītas. Esmu ievērojusi, ka veca paipalas ola nesapūst un nesmird, bet gan izkalst, atstājot tikai čaumalu,” stāsta I. Socka.
“Būtu labi, ja vēl kāds saimnieks audzētu paipalas. Tad mēs varētu sadarboties un iepircējiem piedāvāt lielāku apjomu olu,” secina Socku ģimene.
Fakti
Piecās paipalu olās, kas pēc svara ir līdzvērtīgas vienai vistas olai, ir piecas reizes vairāk fosfora un kālija, 4,5 reizes vairāk dzelzs, sešas reizes vairāk B1 un B2 vitamīna, ievērojami vairāk A vitamīna, nikotīnskābes, kobalta, vara un cilvēka organismam nepieciešamo aminoskābju. Arī pēc garšas īpatnībām tās pārspēj mājputnu olas.
Paipalu olas iesaka aknu, nieru, sirds un kuņģa slimību ārstēšanai. Tās pozitīvi ietekmē cilvēka nervu sistēmu, palīdz ārstēt mazasinību, hipertoniju, bronhiālo astmu un cukurslimību.
Paipalu olas lietojamas gan svaigā veidā, gan vārītas (divas līdz trīs minūtes) un ceptas. Var lietot ar visām čaumalām.
