Ņina Viktorova, Pededzes pagasta sociālā darbiniece
Rosina pabalstu maksāt no 1,5 gadu
vecuma
Nepiekrītu Labklājības ministrijas piedāvātājiem variantiem, ka ģimenes valsts pabalstu vajadzētu atņemt viena vai divu bērnu ģimenēm. Kaut 8 lati, bet pabalsts ir vajadzīgs visiem, jo visās ģimenēs naudas trūkst. Vēlams būtu, lai pabalstu atstātu tādu, kāds tas bija līdz šim. Arī viens bērns grib ēst skolā pusdienas, tāpēc šie 8 lati ir viņam vajadzīgi. Un tāpat tas ir tad, ja ģimenē ir vairāk bērnu. Lai arī tā nav liela nauda, tomēr nodrošina vismaz siltas pusdienas. Trūcīgās ģimenes jau tagad saņem garantēto minimālo ienākumu pabalstu, kas parasti ir lielāks nekā ģimenes pabalsts. Diemžēl gadās, ka šo pabalstu izlieto nelietderīgi. Turpretim tās ģimenes, kurām pietrūkst dažu latu, lai saņemtu trūcīgās ģimenes statusu, var nonākt trūkumā, ja zaudēs ģimenes pabalstu. Lai nevajadzētu atņemt pensiju piemaksas, saglabājot pašreizējo ģimenes valsts pabalsta apmēru, varētu nemaksāt šo pabalstu, līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, nevis tikai līdz gada vecumam. Šajā laikā maksā bērna kopšanas pabalstu. Tas ir 50 latu līdz gada un 30 latu līdz pusotra gada vecumam. Pēc tam māte var saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja nav darba. Manuprāt, pensijas nevajadzētu samazināt, atņemot piemaksas. Tikai dažiem ir lielas pensijas, bet vairums jau tagad knapi spēj izdzīvot.
Jānis Liepiņš, pensionārs
Atbalsts ģimenēm jāsniedz no
pamatbudžeta
Manuprāt, ģimenes pabalsts nav jāmaksā no sociālā budžeta. Ja valsts politika ir atbalstīt ģimenes, tad tam finansējums ir jāparedz pamatbudžetā. Sociālajā budžetā uzkrātajiem līdzekļiem ir pavisam cits uzdevums, jo tas veidojas no iedzīvotāju sociālā nodokļa maksājumiem. Treknajos gados ģimenes pabalstam līdzekļi arī bija pamatbudžetā. Taču sociālajā budžetā bija pārpalikums, tāpēc izdomāja, ka naudu var paņemt no tā. Var jau atņemt gan māmiņām, gan pensionāriem un pēc tam tiesāties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Manuprāt, atņemt pensionāriem piemaksas nebūtu godīgi. Cilvēkus tracina spriešana par ģimenes valsts pabalsta izmaksas variantiem. To ir grūti saprast, jo vispirms ir jādomā, ko mēs gribam sasniegt un panākt. Tad varēs problēmu risināt no pareizās puses. Katram ir skaidrs, ka budžetu veido ieņēmumu un izdevumu daļa. Ja grib palielināt izdevumus, tad ir jāpalielina arī ieņēmumi. Ieņēmumu daļā ir jāsakārto nodokļu ieņēmumi. Ja atzīst, ka valstī vairāk nekā trešā daļa ir ēnu ekonomika, tad ir jādomā, kā paņemt naudu no turienes. Tā vietā tracina cilvēkus un maina “spēles noteikumus” ik pēc pusgada. Tā ir šaura domāšana, jo cilvēku pacietībai ir robežas. Audzinot savus bērnus, ļoti maz esmu saņēmis no valsts.
Līga Medne, vecmāmiņa
Politiķu solījumi
nesakrīt ar darbiem
Skumji dzirdēt, ar ko nāksies saskarties manas meitas un citām ģimenēm, kurās aug bērni. Meitas ģimenē decembrī piedzima trešais bērns, tāpēc man trūkst vārdu, ka gatavojas atkal nogriezt pabalstus. Tāda ir valsts attieksme pret nepieciešamību palielināt dzimstību un uzlabot demogrāfisko situāciju, vēloties saglabāt mūsu tautas nāciju. Izskatās, ka tā maz interesē. Atbalsta programma ģimenēm ir tukši vārdi, kas nesakrīt ar rīcību. Ģimenēm jau tā ir grūti šobrīd, kad valda tik liels bezdarbs. Vajadzētu atbalstīt tās, kas vēl ir palikušas Latvijā. Diemžēl izskatās, ka viss notiek otrādi. Es nezinu, vai kāds no Labklājības ministrijas sešiem variantiem ir pieņemams. Es jau pārstāju par to domāt, jo tik un tā esam spiesti pakļauties tam, kāds lēmums tiks pieņemts. Daudzi cilvēki krīt pesimismā vai arī kļūst vienaldzīgi pret notiekošo, jo nevar ticēt nevienam solījumam, ko saka valdošie politiķi. Nekādi nevaru piekrist, ka kāda ģimene ir vairāk pelnījusi saņemt pabalstu. Mums katrs bērns ir prioritāte – viens, divi, trīs vai vairāk. Diemžēl nekas netiek ņemts vērā. Ja ģimenes pabalstu atstās nemainīgu, tad droši vien ķersies pie pensiju piemaksām.
