Senā tradicionālā Pēterdiena, ko svin 29. jūnijā, ir Jāņu, vasaras saulgriežu laika, noslēgums. To savulaik svinēja kā Jāņu dienas atsvēti, taču atšķirībā no citām svētku dienām, nesvēta Pēterdienas vakaru. Vismaz Latvju dainās nav atrodama norāde par Pētervakaru, ir tikai Pēterdiena, kas rada iespaidu par kāda cikla noslēgumu, nevis kādu atsevišķu dienu, kuru sāk svētīt dienas vakarā.
Lai gan Latvijā kopumā ir vairāk nekā astoņi tūkstoši Pēteru, jauniešiem šis vārds nav īpaši izplatīts. Tomēr alūksnietis Pēteris Jaunzems šo vārdu nu jau 33 gadus nes ar lepnumu un rīt atkal svinēs savu vārda dienu.
Izvēle par labu Alūksnei
Pēteris Jaunzems bērnību pavadījis Alūksnē. Pēc vidējās izglītības iegūšanas viņš, kā daudzi jaunieši, devies uz Rīgu, lai apgūtu kādu profesiju, izmēģinājis daudz ko, līdz beigās ieguvis namdara diplomu. “Man vienmēr paticis kaut ko darināt savām rokām. Esmu mācījies pie galdnieka, iepazinis kalēja profesiju, skrūvējis motociklus, līdz beigās nosvēros par labu namdara profesijai,” tagad stāsta Pēteris. Kas vedinājis pievērsties tieši šādam amatam, Pēteris tā īsti nemaz neatceras, taču tagad visi ģimenē zina – ja kas salūzis, nav ko bēdāties, Pēteris taču atnāks un salabos…
Pēc izglītības iegūšanas 13 gadus viņš strādājis galvaspilsētā, kur saticis arī savu nākamo sievu. Viņa nāk no Ludzas. Kad ģimenē tika gaidīts pieaugums, abi nolēmuši pārcelties uz dzīvi Pētera dzimtajā pilsētā Alūksnē. “Jau sen biju domājis atgriezties, jo Rīga mani nesaistīja. Vecākajam bērnam tuvojās skolas laiks, tādēļ no abām mazpilsētām izvēlējāmies Alūksni. Mazā pilsētā dzīvot ar bērniem ir vienkāršāk, vieglāk un drošāk nekā Rīgā, pie tam tā ir tuvāk Ludzai nekā Rīga,” par savas ģimenes dzīvesvietas izvēli stāsta P. Jaunzems.
Nu Pētera un Natālijas ģimenē jau ir trīs bērni – sešgadīgais Kirills, trīsgadīgais Teodors un pastarīte, nepilnu gadu vecā Emīlija. Pēteris pašlaik strādā par šoferi Alūksnes novada pašvaldībā, bet ilgtermiņā ir līdzīpašnieks ģimenes uzņēmumā SIA “Veiks”, kas liek skaidu jumtus, un tur var izpausties namdara amatā.
Mierīgs, bet labāk nekaitināt
Cilvēkam viņa vārds ir personas uzticīgs līdzgaitnieks, jo atšķirībā no uzvārda, ko stājoties laulībā viens no laulātajiem mēdz mainīt, vārdu savā dzīves laikā parasti nemainām. Vārds ir mūsu identitāte un simbols, kas zināmā mērā atbilst arī mūsu raksturam. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes arhīvā iespējams iepazīties ar Latvijas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētajiem personvārdiem, to skanīgumu un oriģinalitāti. Vārdam Pēteris piedēvēti pavisam četri tipi, kur pirmais raksturots kā enerģisks, ar plašu vērienu apveltīts. Otrais tips ir nosvērts, taču pārāk pedantisks cilvēks, kuru raksturo arī izturība, neatlaidība un pacietība. Trešais Pētera tips ir bezrakstura gļēvulis, kas sola daudz, bet puse paliek nerealizēta, ir vientiesīgs egoists, kas piepulcēts slīmestu kategorijai. Bet ceturtais ir romantiķis, dažkārt komisks, bet neveiksmē apburošs un atklāts.
Jautāts par to, kādas ir Pētera Jaunzema rakstura iezīmes, viņš atbild, ka tā īsti gan nezina, kuram tipam sevi varētu piepulcēt, taču atklāj: “Esmu mierīgs, bet mani labāk nekaitināt. Dzīvojot ģimenē, cenšos vadīties pēc sievastēva principa – būtiskos jautājumos vispirms ar sievu apspriesties un tad, neatkarīgi no tā, ko viņa domā, pašam izlemt, kā rīkoties. Natālija ir gudra, pēc profesijas būvinženiere, un parasti argumentēti pauž savu viedokli, taču par to nedusmojas, jo ir vairākkārtīgi pārliecinājusies, ka esmu pieņēmis pareizo lēmumu. Savukārt saviem bērniem esmu autoritāte, viņi pat neiedomājas mani neklausīt.”
Pēteris nāk no kuplas ģimenes, viņam vēl ir arī pieci brāļi – vecākais Uldis, dvīņubrālis Andris un jaunākie – Kalvis, Jēkabs un Krišjānis. Ar visiem saprašanās ir laba, vienīgi ar Andri attiecības ir īpašas. “Ar Andri mēs visvairāk strīdamies. Vienmēr cenšamies viens otram kaut ko aizrādīt, norādīt, kā saka – “piekasīties”, esam dzimuši Auna zīmē, tādēļ abi esam stūrgalvīgi un nepiekāpīgi,” neslēpj Pēteris.
Īpaša tradīcija – plēst traukus
Pie sava vārda Pēteris ticis, pateicoties saviem senčiem. “Gan tētim, gan mammai rados ir bijuši Pēteri. Iespējams, viņi bija lāga cilvēki, ja vecāki izvēlējās arī mani nosaukt šādā vārdā. Tagad sagadījies tā, ka arī sievas tēvs un sievas mātes tēvs ir Pēteris.
Pēterdienu jaunais jaunais cilvēks parasti svin ģimenes un draugu lokā. Nesen nolīgoti Jāņi, tādēļ vairs nevienam skaļas svinības negribas. Visi pulcējas ģimenes īpašumā Alsviķu pagasta “Amatniekos”, ko jaunais vīrietis ieguvis mantojumā no savas vecmammas un plāno pārvērst par savu ģimenes ligzdiņu. Tur kurina ugunskuru un cep gaļu. “Jau Jāņos parasti saņemu ozollapu vainagu, tādēļ Pēteros uz to vairs neiespringstam. Pēterdiena ir tikai tāda Jāņu miniversija,” saka P. Jaunzems.
Tomēr, lai gan netiek svinēta īpaši, sava tradīcija šajā dienā ģimenei ir. Pēterdiena ir ne tikai vārda diena, bet pēc latviešu tautas tradīcijām tas ir Saulgriežu svētku noslēguma laiks, kad saule sāk atkal slīdēt uz leju. “Dabā šajā laikā noslēdzas kāds posms – dienas atkal sāk kļūt īsākas, tādēļ arī mēs savā ģimenē šo laiku atzīmējam ar īpašu tradīciju. Lai tas nebūtu kā Jāņos, kad atkal lecam pāri ugunskuram, mēs plēšam traukus. Ņemam tos, kas ieplīsuši vai kā citādi sabojājušies, nepatīk vai ir savu laiku nokalpojuši, un tos sasitam, domās līdz ar tiem atbrīvojoties no visa negatīvā. Tā simboliski arī savā dzīvē sākam kādu jaunu posmu,” atklāj P. Jaunzems. Šo tradīciju ģimenē ieviesis Pētera tētis Valdis Zadumins, jo kaut kur senos rakstos izlasījis šādu Pēterdienas tradīciju. Pie sievas radiem gan Pēterdienu jaunā ģimene nemēdz svinēt, jo viņi ir krievu tautības cilvēki, kas vārda dienas īpaši neatzīmē.
