Virešu pagastmājas bēniņos, veicot ēkas remontu, pirms vairākiem gadiem tika atrasti vēsturiski dokumenti. Nesen darbu sākusi pagasta vēstures liecību fonda glabātāja Sandra Apškrūma, kura sākusi to izpēti, atklājot arvien jaunus vēsturiskus faktus un liecības.
“Iepriekš pagastā bija apvienots tūrisma informācijas centra un novadpētniecības darbs, bet tagad esam divi darbinieki. Mans pienākums ir pētīt un atspoguļot pagasta vēsturi. Esmu rūpīgi attīrījusi atrastos dokumentus un apkopojusi 20 lielās mapēs. Tie bija glabājušies zem smilšu slāņa, tāpēc katra lapa bija jātīra. Tiesa, arī mapēs šos dokumentus nevar ilgstoši glabāt, bet tas ir pagaidu variants,” stāsta S.Apškrūma.
Ņemot vērā dokumentu vecumu, var teikt, ka tie ir labi glabājušies. Tomēr tie ir sliktā stāvoklī. “Iepazīstoties ar dokumentu saturu, atklājas unikāli fakti, kas ir nozīmīgi ne tikai pagastā, bet arī saistībā ar apkārtējām apdzīvotām vietām, sevišķi ar Valku, no kuras sūtīti visdažādākie rīkojumi un pavēles. Vecākās ir Gaujienas draudzes grāmatas, kurās var lasīt baznīcas priekšnieka barona Ferzena rīkojumus par klaušu darbiem. Senākie ieraksti ir no 1893.gada,” atklāj S.Apškrūma.
Vērtīgas vēstures liecības ir iedzīvotāju reģistra grāmatas. Iedzīvotāju uzskaite par katru saimniecību veikta ap 1921.gadu. Gaujienas pagastā ar pagastmāju Virešos ietilpa Gaujiena, Vireši, Vidaga, Sikšņi, daļa Grundzāles, Zvārtava un Dārzciems, un par katru bijusi atsevišķa reģistra grāmata. Unikāls atradums ir Gaujienas pēdējā barona Voldemāra von Vulfa vēstule, kura rakstīta 1921.gadā, kad viņš atradās Vācijā. Vēstulē barons raksta, ka ir bez iztikas līdzekļiem, dzīvo pie māsām. Savukārt viņa sieva arī bez iztikas līdzekļiem atrodoties Itālijā, bet vienīgā meita mirusi ar tīfu. Tāpēc V.Vulfs lūdz pagasta vecākajam galvot par viņu un ļaut atgriezties Latvijā. “Tagad viss šis guvums atrodas novadpētniecības istabā. Domāju, ka par tiem daudziem būs interese,” saka S.Apškrūma. Viņa sākusi veidot ekspozīciju par Augšgaujas skolu, ko paredzēts atklāt augustā.
