Aldis Verners: aktualizē derīgo izrakteņu nozīmi. Rudenī uzartā laukā pēc lietus daudzviet redzami dažāda lieluma akmeņi.
Aldis Verners: aktualizē derīgo izrakteņu nozīmi
Rudenī uzartā laukā pēc lietus daudzviet redzami dažāda lieluma akmeņi. Parasti nedomājam par to, ka katrs pelēkais gulētājs sevī slēpj daļiņu no bezgalīgi daudzveidīgā Visuma enerģijas. Kas ieklausīsies akmens stāstos par zemes un cilvēku sabiedrības attīstību Alūksnes dabas muzejā “Vides labirints”, varēs uzzināt daudz ko brīnumainu.
“Gribu aktualizēt Latvijas derīgo izrakteņu nozīmi, jo to resursi ir neatjaunojami. Kad būs izlietoti smilts, grants, māla vai dolomīta krājumi, tad to vairs nebūs. Cilvēku dzīves ilgums uz Zemes ir krietni īsāks nekā veidojušies tās ieži. Tas nozīmē, ka var pienākt brīdis, kad nākamajām paaudzēm šo derīgo izrakteņu vairs nebūs. Zemes dzīļu bagātības ir jālieto saudzīgi un saprātīgi,” stāsta muzeja veidotājs Aldis Verners.
Pirmais “pelēkā akmens stāsts” būs 25.septembrī pulksten 13.00 vides interpretāciju izstādes atklāšanā. Tā būs atvērta gadu, tāpēc ar “akmens stāstiem” varēs iepazīties kaut katru dienu, ja interesentiem būs tāda vēlēšanās. Latvijā ir daudz irdeno drupu iežu: smilts, grants, māls. Te ir vienas no lielākajām ģipša atradnēm Eiropā. Tās izmanto vācu firma “Knauf” riģipša jeb ģipškartona ražošanai. Valsts lielākā bagātība ir dolomīts, kas noder ēku un ceļu būvē. To lieto jau gandrīz 800 gadus. Katram iežu veidam izstādē būs veltīts stends. Varēs piedalīties konkursos, mēģinot noteikt iežus. “Iežu izmantošana prasa radošu darbu. Keramiķi, skulptori, celtnieki un amatnieki lieto galvenokārt dabas materiālus.
“Izstādē būs redzami paraugi no materiāliem, kas izmantoti Brīvības pieminekļa, Brāļu kapu celtniecībā, kā arī no Daugavā nogrimušā Staburaga,” akcentē Aldis Verners.
Gandrīz 300 akmens paraugi ir no viņa kolekcijas, ko Aldis sāka veidot, kad mācījās 2.klasē. Daļu akmeņu viņš atradis šovasar.
Stends “Kas ir zem mums?” ļaus ielūkoties, kādi ieži atrodas 1200 metru dziļumā . Varēs uzzināt par iežu ciklu jeb to apriti dabā, kā no kūstošās magmas tie iznāk zemes virspusē, sadrūp, nogulsnējas, saspiežas, sakarst un izkūst no jauna, tad tie pārvēršas un atkal nonāk zemes dzīlēs. Cikls ilgst miljoniem gadu, un tam nav ne gala, ne sākuma. Visvairāk par akmeni var uzzināt, ja redz to dabiskajā vidē. Tad tas var “pastāstīt”, kādas ir bijušas ledāju kustības plūsmas, cik tās ir bijušas intensīvas un kādi procesi notikuši ilgajos gados, kuru laikā tas ir pārvērties jeb sadēdējis. Šajā procesā mainās arī cietvielas, kas veido akmeni, tāpēc pārsvarā akmeņi izskatās pelēki.
