Latvijas Republikas Zemessardzes 24. Alūksnes kājnieku bataljona operatīvās nodaļas plānošanas virsnieks Francis Turonoks: “Es vakarskolā mācījos no 1979.gada līdz 1981.gadam.
Latvijas Republikas Zemessardzes 24. Alūksnes kājnieku bataljona operatīvās nodaļas plānošanas virsnieks Francis Turonoks: “Es vakarskolā mācījos no 1979.gada līdz 1981.gadam. Tolaik pieņēma likumu par obligātu vidējo izglītību, tāpēc nācās to iegūt, lai arī strādāju.
Strādāju Alūksnes „Lauktehnikā”, un mācības notika tur. Reizēm darbs šķita interesantāks un svarīgāks, tāpēc nodarbības kavējām. Bet par to darbavietā vajadzēja stingri atbildēt, jo par katru mācību dienu strādājošajiem maksāja 75 procentus no vidējās izpeļņas.
Klases kolektīvs bija draudzīgs. Draudzība un atbalsts visvairāk bija jūtams eksāmenos. Neviens nekad neliedza konspektu. Pedagogi ļāva eksāmenu kārtot citā dienā, ja noteiktajā nevarēji ierasties. Viņiem ar grāmatām nācās ceļot pa dažādām iestādēm, jo tolaik skolai nebija savas ēkas. Vienmēr atcerēšos pedagogus Valdu Mālkalni un Zinaīdu Biedriņu.
No vakarskolā pavadītā laika vienmēr atminēšos saliedēto klases kolektīvu un brīnišķīgos pedagogus. Bija nodarbības, kad viņi mums mācību vielu lēja mutē ar karoti.
Manuprāt, pirms 20 gadiem skolniekiem bija nopietnāka attieksme pret mācībām. Lielākoties tie bija cilvēki, kam jau bija ģimene. Viņi apzinājās, ka iegūtās zināšanas nevajag pedagogiem, bet pašiem. Reizēm, pavērojot mūsdienu jauniešus, pārņem neziņa – kāpēc viņš mācās? Tikai tādēļ, lai skolā varētu pavadīt laiku ar draugiem? Protams, ir tādi, kas izprot izglītības nozīmi.
Pedagogiem novēlu veselību un panākumus, jo skolotāja darbs ir ļoti grūts.”
