Ilzenes pagasta “Riekstiņu 2” saimniece Kristīne Berkule pērn sāka audzēt sīpolus un sausseržus pēc izstrādātā projekta “Sīpoli un sausserži – vitamīni vienmēr un visur”, jo uzvarēja projektu konkursā un saņēma finansiālu atbalstu.
Ilzenes pagasta “Riekstiņu 2” saimniece Kristīne Berkule pērn sāka audzēt sīpolus un sausseržus pēc izstrādātā projekta “Sīpoli un sausserži – vitamīni vienmēr un visur”, jo uzvarēja projektu konkursā un saņēma finansiālu atbalstu.
Šogad saimniecībā paplašina sausseržu platības, bet no sīpolu audzēšanas nolemts atteikties. “Sīpolus audzēt nav izdevīgi, jo tad vajadzīgas lielas to platības un noliktava, kur tos uzglabāt. Nākas konkurēt arī ar ievestajiem sīpoliem,” stāsta “Riekstiņu 2” saimniece Kristīne Berkule.
Šogad paredzēts sausseržus iestādīt 2,5 hektāru lielā platībā, bet nākotnē tās vēl paplašinās. “Stādīt sākām pēc Jāņiem. Kad būs lietainas dienas, darbu turpināsim,” uzsver K.Berkule.
Stādus Kristīne audzē pati. Pērn iestādīti 100 sausseržu stādi, no tiem izdzīvojuši 80. Šogad bijušas pirmās ogas, taču raža gaidāma trešajā vai ceturtajā gadā.
Ogas ir lielas, līdzīgas zilenēm vai mellenēm, stādi izaug cilvēka augumā. Tās ir pirmās pavasara ogas, kas ienākas maija sākumā, pirms zemenēm. Latvijā pagaidām sausseržu ogas nav populāras, maz zināmas. Viens stāds maksā trīs vai četrus latus. “Audzējot tās lielās platībās un iegūstot ražu, mums būs jāpierāda, ka tās ir garšīgas un uzturā lietojamas. Par tām uzzinājām nejauši un sapratām, ka jāmēģina,” uzsver K.Berkule.
Darba esot daudz – jāecē, jāravē un stādi jāapgriež ar krūmgriezi. Stādījumu platībām obligāti jābūt nožogotām, bet stādi jāstāda noteiktā attālumā, lai var izpļaut. Tie ir izturīgi, neiznīkst pat mīnus 50 grādu salā. Ravēšana aktuāla pirmajā gadā. “Sausseržiem ir dzelteni ziedi. Tie agri pavasarī zied, taču ir problēma – tie jāsargā no putniem,” bilst saimniece.
Būs vajadzīga arī tehnika, lai cīnītos pret nezālēm, ar krūmgriezi vien nepietiek. “Esam iestājušies Augkopības asociācijā, varbūt varēsim nākotnē gūt atbalstu,” prāto K.Berkule. Fakti
Sausserdis ir Kaprifolijas dzimtas koks. Bagātīgi aug Sibīrijas un Ttālo Austrumu mežos. Neraugoties uz barības un ārstniecisko vērtību, mūsu mežos ir reti sastopams. Tautas medicīnā sausseržus lieto sen kā vispārēju organisma stiprinošu līdzekli un daudzu slimību ārstēšanai. To lieto pret mazasinību, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumiem, malāriju, hipertoniju, aterosklerozi, arī aknu slimībām. Sausserdi lieto kā antiseptisku līdzekli, lapu novārījums palīdz angīnas ārstēšanā un pret acu slimībām. Ogu ievārījums palīdz pret temperatūras pazemināšanos. Ogas satur daudz fizioloģisku, aktīvu vielu, askorbīnskābi, organisko skābi, miecvielas, pektīnvielas un citas.
Sausseržu dzimtā ir apmēram 200 sugu, bet Latvijā ir izplatītas 50. Dažas – Kamčatkas sausserdis (krūms ir 1,2 metrus augsts, apmēram 1,5 metrus plats, ogas ienākas vidēji agri, garenas un garšīgas), Goluboje vereteno (krūms 1,5 metrus augsts, ogas ienākas agri, ir lielas un garšīgas, ražība – apmēram 1,5 kilogrami no krūma) un Sinjaja ptica ( krūms ir 1,5 metrus augsts, ogas ienākas vidēji agri, ir lielas, apgriezti olveida, garšīgas).
