Līdz ar maiju beidzot sagaidījām lietu, taču aprīlis izcēlās ar ievērojamu ilgstošu sausumu. Par to raizējās lauksaimnieki, mežsaimnieki bažījās par pieaugošo ugunsbīstamību mežos, izkalta ceļi un daba pēc ziemas nevarēja pilnvērtīgi atmosties. Lai arī maija otrajā dienā sāka līt, sinoptiķi vasaru prognozē karstu un sausu, un šādi laika apstākļi, iespējams, radīs tādas pašas problēmas, kā pagājušā gadā vasarā.
Nokrišņu daudzums 99 procenti zem normas
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,9 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 9,4 mm, bet sešās novērojumu stacijās – Daugavpilī, Dobelē, Piedrujā, Rēzeknē, Sīļos un Zīlānos – nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 0,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Zosēnos – divas diennaktis, bet vispār šādu diennakšu nebija Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē un Zīlānos, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,1 mm, kas ir 99% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rūjienā – 0,9 mm, bet 16 novērojumu stacijās nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Līdz ar to, ka nevienā novērojumu stacijā dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 1mm, netika novērota arī neviena diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, norāda meteoroloģijas centrs.
Pēdējais īpaši sausais aprīlis Latvijā bija 2009. gadā, tam sekoja sauss maijs, kā arī visai vēsa un lietaina vasara.
Visvairāk lietu vajag
lauksaimniekiem
Sausums jau šogad ir nodarījis lielus zaudējumus lauksaimniekiem. “Iesētie vasarāji nedīga. Tagad pēc maija lietus, iespējams, zeme kļūs mitrāka un viss notiks. Ziemājiem nepieciešams mēslojums, bet, uzsējot minerēlmēslus, tie bez mitruma neiedarbojas, slāpeklis vēl “uziet gaisā”, tā lauksaimniekiem radot tikai zaudējumus. Citviet iestādīti arī kartupeļi, bet tie noteikti vēl nav sadīguši, arī zemenēm ļoti nepieciešams mitrums. Lai nu kā citiem, bet lietus pavasarī vis, vis, visvajadzīgākais ir tieši lauksaimniekiem,” saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes biroja vadītāja Viola Aija Kaparšmite. Sausums radījis problēmas jau otro gadu pēc kārtas, tādēļ biroja vadītāja uzsver, ka lauksaimniekiem būtu nepieciešams apdrošināties pret sausumu, tomēr Latvijā pašlaik to neviens nedara.
Sausums radījis zaudējumus, bet līdz ar lietu sinoptiķi prognozē arī salnu parādīšanos uz augsnes virskārtas. “Pašlaik pēc lietus izdīdzis agrāk iesētais vasaras rapsis, bet, ja naktīs būs mīnus piecus grādus liels sals, rapsis noteikti nosals, pārējie graudaugi gan cietīs mazāk,” uz gaidāmajām problēmām uzmanību vērš V. A. Kaparšmite.
Īpašas problēmas sausuma dēļ nesaskata
Annas pagasta SIA “J. A. Lejas” saimnieks Jānis Strakša aprīļa sausuma dēļ gan pašlaik problēmas nesaskata. Pavasara darbi šogad sākušies aptuveni pusmēnesi ātrāk kā citugad. Viņa saimniecībā pirmās iesētās auzas jau ir sadīgušas, tikai vietām atstājot tukšus atsevišķus “pleķīšus”, kas, viņš cer, tagad līdz ar lietu, izlīdzināsies. “Auzas sadīga, jo kaut kāds mitrums augsnes apakšslāņos tomēr bija saglabājies. Ja zemi īpaši nekužināja, tad arī vējš to neizpūta. Ziemāju sējumi sausuma dēļ gan kļuvuši gaišāki, tādēļ, uzlīstot lietum, būs nepieciešams mēslojums,” stāsta saimnieks.
Sausums bīstamāks
agrajiem dārzeņiem
Lai gan ierasti aprīlī vēl būtu jābūt nokrišņiem, jau vairākas nedēļas to ir bijis maz vai nav bijis vispār. Šādā situācijā augsnes virskārta strauji zaudēja mitrumu, apdraudot sējumus un stādījumus, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Pagaidām situācija ar augsnes mitrumu vēl ir samērā stabila, jo augsnes dziļākajos slāņos tas ir pietiekamā daudzumā. “Sausums augsnes virskārtā visbīstamākais var būt agrajiem dārzeņiem. Burkānu, sīpolu, pētersīļu un diļļu sēklām ir ciets apvalks, kam nepieciešams optimāls mitrums sēklu iestrādes dziļumā. Taču jau tagad ir vietas, kur, laicīgi nenošļūcot augsni, nav vairs viegli uzirdināt augsnes virskārtu. Ir sauss, bet smagākās augsnēs jau izveidojušies kukuržņi, kurus vairs nebūs iespējams likvidēt, neradot risku augsnei un sējumam,” skaidro M. Narvils.
Augsnes pastiprinātu izžūšanu veicināja vēl vairāki faktori. Katru dienu aprīlī bija samērā spēcīgi vēji, kas papildus žāvēja augsni, daudzviet veidojot vēja radītu eroziju, kad augsnes virskārta tiek vienkārši aizpūsta pa gaisu. Tas vērojams kā smilts, tā smagākās māla augsnēs, kur, mēģinot tikt galā ar augsnes kukuržņiem, tos agresīvā veidā saputekļo. Šādās vietās jau esošie agro dārzeņu sējumi bija apdraudēti, jo sēklas varēja tikt aizpūstas vai, tieši otrādi, appūstas ar vēja sanesto kārtu. Papildu stresu radīja regulārās un ilgstošās nakts salnas, kas nav bīstamas nevienai kultūrai sēklu stadijā, bet dīgšanas stadijā esošās var nopietni ciest. Savukārt, iestājoties siltumam, iepriekš aukstuma un stresa māktos augus var apdraudēt kaitēkļi.
Tādēļ viens no efektīvākajiem situācijas risinājumiem ir dārzu laistīšana. “Spēcīgā vēja un saules dēļ laistīt drīkst tikai vēlu vakaros, naktī vai no rīta. No rīta būtu vislabāk, jo tas palīdzētu mazināt augu stresu salnu dēļ,” skaidro M. Narvils.
Lai neveidotos cieta zemes garoza, jāatceras arī, ka laistīšana iet kopsolī ar rindstarpu uzrušināšanu. Būtiski ir sējas un stādīšanas darbus salāgot ar augsnes apstrādi – apstrādājot to tikai tādā apjomā, cik tuvāko stundu laikā var apstādīt vai apsēt. Arī turpmāk ilgstoša sausuma gadījumā darbiem ieteicams izvēlēties rīta un vakara stundas, kad vērojama mitruma pacelšanās no augsnes dziļākajiem slāņiem, kā arī mazāka vēja un saules ietekme. Pēc sējas noteikti ir nepieciešama pievelšana, kas uzlabos sēklu kontaktu ar augsnes mitro apakšslāni.
Veidos īpašu atbalsta
kārtību
Lai arī turpmāk lauksaimniekiem kompensētu ārkārtējā sausuma, ja tāds būs, sekas, Zemkopības ministrija plāno izstrādāt likumprojektu – īpašu atbalsta kārtību. Šie noteikumi paredzētu valsts līdzfinansējumu to sausuma radīto zaudējumu kompensēšanai, kas pārsniedz apdrošinātāju uzkrājumu. Šādos gados no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem varētu atvēlēt divus līdz trīs miljonus eiro, norādījis zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
K. Gerhards uzsvēris, ka jau pagājušajā gadā lauksaimnieki saskārās ar sausuma radītajām sekām un šāda problēma var atkal atkārtoties. Tādēļ atsevišķās situācijās zemniekiem problēmas varētu būt lielākas, nekā apdrošinātāji spētu segt. “Tādos gadījumos ir nepieciešama valsts iejaukšanās. Ministrijas piedāvātais variants ir izstrādāt speciālu kārtību, kā īpaši smagos gadījumos, kas saistīti ar sausumu, valsts segtu iztrūkstošo summu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 2006. gadā valsts lauksaimniekiem apmaksāja visus zaudējumus, un tie bija 37 miljoni eiro, bet aprēķini liecina, ka arī smagos apstākļos izdevumi būtu 2 līdz 3 miljoni eiro,” skaidro K. Gerhards.
Arī pērn nozarei zaudējumus radīja tieši sausums, tādēļ krīzes vadības padome ministrijai lūdza izvērtēt esošo sējumu apdrošināšanas sistēmu. Kā liecina statistika, pēdējos gados lauksaimnieki arvien vairāk pievēršas apdrošināšanai, lai gan pret sausumu savus sējumus Latvijā vēl neapdrošina.
Ziedēšana nevar notikt normāli
Arī Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers bija bažīgs par iestājušos sausumu, paužot cerības, ka tas nebūs ilgstošs, lai augļkoki var uzņemt pietiekami barības vielu, atsākoties veģetācijai. Līdz šim bijis optimāli mierīgs, labs pavasaris. Sliktāk būs, ja ilgstoši būs sauss, jo pēc aizvadītā gada sausuma zeme nav pietiekami mitra. Būtu labi, ja pavasarī būs nokrišņi. Pretējā gadījumā, ja būs ilgstošs sausums, ziedēšana nevar normāli notikt, augļkoki nevar pietiekami uzņemt nepieciešamās barības vielas, uz ilgstoša sausuma izraisītajām sekām vērsis uzmanību J. Zilvers.
Ielas tiek laistītas un tad tīrītas
Ilgstošā sausuma apstākļos putekļos pārvērtušās bija arī Alūksnes grants seguma ielas. Pašvaldības aģentūras “Spodra” direktors Gatis Spudiņš skaidro, ka, ņemot vērā ieilgušo sausumu, aģentūrai ir apgrūtināta ielu tīrīšana. “Ziemā uz ielām kaisītās smiltis vienu reizi jau esam savākuši. Tīrot ielas ar tehniku sausuma periodos, tās vispirms tiek aplaistītas un tikai tad noslaucītas, lai putekļi neceltos gaisā,” norāda G. Spudiņš.
Alūksnē pašlaik notiek remontdarbi Uzvaras, Latgales, Brīvības, Merķeļa un Latgales ielās. To laikā aģentūra “Spodra” vienojusies ar būvnieku, ka šīs ielas ir jālaista vairākas reizes dienā. “Būvnieks to dara ar savu tehniku, izmantojot ezera ūdeni. Ja saņemam sūdzības no iedzīvotājiem, ka ir pārāk sauss un putekļains, uzņēmumu aicinām laistīt vēl papildus,” stāsta G. Spudiņš.
Aģentūra arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, plānojusi veikt arī atsevišķu grants seguma ielu atputekļošanu, tas ir, ielas seguma virsmas apstrādi pret putekļiem. Tā Alūksnē notiks Ievu, Sīļu, Jaundārzu un Ošu ielā, kas veido 10 313 m2 , taču, ja atļaus naudas līdzekļi, iespējams, varēs apstrādāt vēl kādas ielas. Ielu pretputekļu apstrāde gan plānota tikai maija beigās, kad “Spodra” būs noslēgusi līgumu par šo ārpakalpojumu.
Ņemot vērā ilgstošo sausumu aprīlī, iekavējušies arī košumaugu stādījumi pilsētā. “Ziemcietes gan apkopjam, bet pagaidām nelaistām, jo tad stādījumi būs jālaista regulāri, un tas veidos uzņēmumam papildu izmaksas. Šī paša iemesla dēļ vēl nevaram augiem dot arī mēslojumu,” atklāj direktors.
Izžuvuši arī grants autoceļi
Ilgstošais sausuma periods ir ietekmējis ne tikai pilsētas grants seguma ielu stāvokli, bet arī grants autoceļu stāvokli un tie pastiprināti put. Šādos apstākļos redzamība uz šiem ceļiem varēja būt pasliktināta, tāpēc VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” aicināja autovadītājus izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu.
Lai iespēju robežās uzlabotu dzīves apstākļus tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo grants autoceļu tuvumā, valsts ceļu uzturētāji atsevišķās vietās ik gadu veic atputekļošanu ar kalcija hlorīdu – ceļa posmu greiderē un tad kalcija hlorīda pārslas tiek vienmērīgi izkaisītas uz ceļa virsmas. Ja mitrums grants segumā ir nepietiekams, pirms kaisīšanas ceļš tiek arī laistīts. Tomēr, ņemot vērā nepietiekamo finansējumu, šāda atputekļošana tiek veikta tikai atsevišķās vietās valstī, šogad to ir paredzēts veikt uz 137 km grants autoceļu visā Latvijā. Salīdzinājumam, pērn atputekļošana ar kalcija hlorīdu tika veikta uz 133 km garumā, bet 2017. un 2016. gados attiecīgi uz 87 km un 72 km grants autoceļu, informē VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” Komunikācijas daļas vadītāja Sigita Audere.
Mežos pieauga
ugunsbīstamība
Līdz ar ieilgušo sausumu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir izsludinājis augstu ugunsbīstamību visā Latvijas teritorijā, tāpēc arī AS “Latvijas valsts meži” (LVM) aicina izvairīties no jebkādas atklātas liesmas veidošanas mežā vai tiešā tā tuvumā. Un, lai arī nelielu lietu maijā esam jau sagaidījuši, uzturoties mežā, jābūt īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem, lai neizraisītu postošu meža ugunsgrēku.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Pēteris Drozdovs stāsta, ka virsmežniecības teritorijā pavisam ir 19 ugunsnovērošanas torņi, bet regulāri no tiek izmantoti 13. Pagājušajā gadā par Eiropas Savienības struktūrfondu naudu tika kvalitatīvi rekonstruēts Zeltiņu ugunsnovērošanas tornis, un šogad tajā jau tiks veiktas dežūras. Virsmežniecība pagājušajā gadā saņēma arī jaunas “Mercedes – Benz Unimog” ugunsdzēšamās automašīnas, kas atrodas Alūksnē un Smiltenē, tādēļ tagad viņu rīcībā ir pavisam sešas ugunsdzēšanai nepieciešamās specializētās automašīnas. Virsmežniecībai pieder arī astoņas kravas automašīnas ar iekārtām. “Kā visbīstamāko ugunsnedrošības ziņā mūsu virsmežniecības teritorijā varu minēt Smiltenes novadu, Gaujienu, Lejasciemu un Gulbeni. Alūksnes un Bejas apvidus pēdējos gados ir visdrošākās teritorijas, kas, iespējams, ir mežziņu nopelns, jo viņi veikuši regulāru profilaktisko darbu, informējot iedzīvotājus par ugunsbīstamību mežos.
Pērn ugunsnedrošajā periodā 20 ugunsgrēki izcēlušies privātajos mežos, bet valsts mežos – 13. Visvairāk ugunsgrēku virsmežniecības teritorijā bija 2006. gadā, kad arī bija iestājies sausuma periods. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā pirmais meža ugunsgrēks tika reģistrēts 22. aprīlī, bet šogad no 1. līdz 15. aprīlim jau reģistrēti 15 ugunsgrēki,” atklāj P. Drozdovs.
Inženieris aprīļa sausumu vērtē kā ļoti lielu, un, ja mežā izcēlās ugunsgrēks, zemsedze dega ar lielu liesmu, kā dēļ arī koki stipri apdega, un šī iemesla dēļ postā aizgājušas jau vairākas jaunaudzes.
Galvenie ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir neuzmanīga rīcība ar uguni, pērnās zāles un atkritumu dedzināšana. “Cilvēki mēdz aizvest savus atkritumus uz mežu un tur tos dedzina, ugunskuru atstāj un paši aizbrauc. No tā tad arī nereti izceļas meža ugunsgrēks. Tātad – cilvēks ir galvenais faktors, kas izraisa meža ugunsgrēku. Daļa rīkojas neuzmanīgi, bet citi vienkārši atklāti ignorē visus noteikumus, nerēķinoties ar to, ka nav bijis lietus vai ir stipri vējains,” uzsver P. Drozdovs.
Kāds laiks varētu būt maijā?
Lai viss iepriekšminētais nenotiktu vai mazinātos, jācer uz labākiem laikapstākļiem. Laika vērotājs Vilis Bukšs saka – ja lapu mēnesis maijs ir slapjš un lietains, tad sauss būs jūnijs un septembris. Ja maija sākums silts, tad mēneša beigas vēsas un otrādi. Vidēji reizi septiņos gados maijā atkārtojas “ievzieda vēsums”, kad naktīs ir salnas, bet dienās īslaicīgs lietus, krusa un nereti arī sniegs, ko mēdz dēvēt par “dzeguzes sniegu”. Otrs pavasara vēsuma vilnis maijā ir tad, kad ozoli plaukst. Savukārt miglas maijā paredz auglīgu vasaru, bet pērkons – bagātu. Ja ziedu mēnesī birst krusa, tad vasara vēsa un lietaina, prognozē V. Bukšs.
“Saulainais, sausais un siltais laiks, kāds bija aprīļa nogalē, vēl nenozīmē, ka ir sākusies vasara. Atbilstoši ziemas galvenā mēneša janvāra un pavasara pirmā mēneša marta nozīmīgajām dienām, pavasara pēdējais mēnesis maijs solās būt tuvu ikgadējiem vidējiem rādījumiem temperatūru ziņā un ar nevienmērīgu nokrišņu sadalījumu. Dažviet nokrišņu būs vairāk nekā parasti, bet citviet vēl izjutīs aprīļa sausuma sekas.
Maija sākums salīdzinoši vēss. Šopavasar var atkārtoties “ievzieda vēsums”, kad dienā temperatūra būs ap plus 10, 15 grādiem, bet naktīs salnas. Līdzīgi kā pirms 20 gadiem, 1999. gadā, laikā ap 4. maiju dažviet temperatūra naktīs var pazemināties līdz mīnus 6 grādiem. Šajā laikā nokrišņi īslaicīgi, iespējama arī krusa un brāzmains vējš. Vēlāk, laikā ap 10. maiju, salīdzinoši silts un temperatūra var paaugstināties līdz plus 20 un vairāk grādiem. Iespējami pērkona negaisi.
Mēneša vidū, laikā ap Jeremiju,14. maijā, nokrišņi īslaicīgi, pārsvarā sauss. Temperatūra dienā paaugstināsies līdz plus 15, 17 grādiem. Naktīs uz augsnes dažviet salnas. Lapu mēneša otrajā pusē kļūs vasarīgi silts. Laikā ap Mokeju 23. maijā un Urbānu 25. maijā, temperatūra var paaugstināties līdz plus 25, 27 grādiem. Nokrišņi īslaicīgi, bet pērkona negaisu laikā tie var būt lietusgāžu veidā un stipri. Mēneša beigās vairāk vējainu dienu un vēsāks. Skatoties tālāk, rādās, arī jūnijs būs lielākoties sauss un saulains.
“Ja lapu dienā – 1. maijā – osim jau ir lapiņas, tad būs sausa vasara. Šopavasar osis neguļ un cenšas neatpalikt no citiem,” norāda laika vērotājs.
