Valsts svētkos daba sarūpējusi “dāvanu” – īstu stihiju – sniegputeni, vētru, kas tiek salīdzināta pat ar orkānu.
Valsts svētkos daba sarūpējusi “dāvanu” – īstu stihiju – sniegputeni, vētru, kas tiek salīdzināta pat ar orkānu. Pats par sevi baltā brīnuma atnākšana varētu būt arī priecīgs pārsteigums, taču, braucot pa apledojušiem un neiztīrītiem ceļiem, pozitīvu emociju ir maz. Varbūt vienīgi asu izjūtu cienītājiem. Diemžēl ir skaidrs, ka ziemas sākums mūsu valstī vēl ilgi būs katastrofa un neatliek nekas cits kā samierināties, lavierēt no viena ceļa malas uz otru un cerēt, ka pirmais sniegs, cik ātri parādījies, arī nokusīs, un visā tajā saskatīt ko derīgu. Piemēram, ka sniegs ir “saremontējis” bedres pilsētas ielās.
Sava romantika ir arī vakaram sveču gaismā, ko šajās dienās izbaudīja daudz Latvijas iedzīvotāju, jo stiprais vējš bija sarāvis elektrības vadus un vietām nogāzis arī stabus. “Latvenergo” piedzīvojis vēl lielākus zaudējumus nekā vētrā pirms divām nedēļām. Tad postījumu novēršanā bija jāiegulda 500 tūkstoši latu. Un var apmēram nojaust, cik lieli tie būs šoreiz.
Taču nevar noliegt, ka bieži nerodas unikāla iespēja kādu vakaru pavadīt arī bez televīzijas un nedzirdēt, ka, piemēram, uz valsts svētkiem Saeimā ne tikai deputāti, bet arī darbinieki saņems prēmijas algas apmērā. Tāpat prēmijas iecerētas arī vairākās ministrijās un citās valsts institūcijās. Nekur gan nav minēts, cik atbildīgajiem ierēdņiem un tautas kalpiem būs liela prēmijās izmaksātā summa, taču tā noteikti “vienam cilvēkam nepārsniegšot algas apmērus”.
Turklāt šaubu par prēmiju lietderību neesot nevienam, jo “visi ir dūšīgi strādājuši un prēmijas pelnījuši”!
Svešu naudu jau nevajagot skaitīt. Taču pašsaprotami, ka demokrātiskā valstī ikvienam nodokļu maksātājam tomēr būtu tiesības zināt, cik liels ir tautas kalpa “dūšīgā darba” novērtējums.
Un tādēļ interesanti šķiet pētījumu centra dati, kas veikti šoruden. Par spīti sadzīves grūtībām, neizbraucamajiem ceļiem, slidenajām ietvēm, vētrām un orkāniem, bezdarbam un vilšanos valdībā un partijās apmēram divas trešdaļas – 65 procenti – iedzīvotāju sevi tomēr uzskata par Latvijas patriotiem. Šādi domājošo skaits esot nemainīgs kopš 1998.gada. Daudz lielāks patriotu īpatsvars, protams, ir latviešu respondentu vidū. Sevi par tādiem uzskata vairāk par 80 procentiem aptaujāto latviešu, cittautiešu vidū šis skaitlis ir uz pusi mazāks – 45.
Tā vien šķiet, ka latvietis ir tāds patriotisks izdzīvotājs. Tādēļ, iespējams, tik liela popularitāte ir robinsoniem un barbarosiešiem, jo visa mūsu dzīve taču līdzinās vienam lielam realitātes šovam.
