Balta kā ābele sniegā tagad ir alūksniete Ģertrūde Graudule. Daudzi jo daudzi atceras viņas, Tautas daiļamata meistares, darbus – gan krāsainiem dzīpariem austas segas un grīdas celiņus, gan linu dvieļus un mezglojumus, gan smalkus un baltus izšuvumus. Un, protams, atceras viņu pašu – enerģisku un radošu, daloties savās prasmēs.
Pirms mēneša Ģertrūde svinēja 90.dzimšanas dienu. „Tas ir daudz! Man labāk patiktu, ja būtu 19,” saka viņa. Vecāki viņai tādu vārdu izvēlējušies tāpēc, ka iepatikusies vācu meitene Ģertrūde. „Man labāk patīk latviski vārdi. Mani bērni ir Māra un Mārtiņš, mazmeitas Dace, Ilze, Ieva un Liene. Arī sešiem mazmazdēliem ir latviski vārdi,” atzīst sirmgalve. Īpašs prieks, ka sagaidīta arī mazmazmeitiņa.
Ģertrūde bija pirmdzimtā četru bērnu ģimenē, tāpēc jau no mazotnes ir rūpējusies par brāļiem un māsu, vēlāk – par mazbērniem un citiem tuviniekiem. Interesanti, ka arī brālim ir rets vārds – Adalberts. Vēl ir māsa Silvija un brālis Ēriks. „Savējie mani ir saukuši saīsināti par Trūdi, bet vairāk tomēr par Ģertrūdi,” atceras G.Graudule.
Viņa beigusi Gulbenes mājturības skolu. Strādājusi Priednieku un Annas skolā par pavāri, vadījusi skolēnu lietišķās mākslas pulciņus, ilgus gadus strādājusi Alsviķu speciālajā profesionāli tehniskajā skolā, bijusi Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” ilggadēja dalībniece. Ģ.Graudules mājas saimniecības ēkā Cēsu ielā bija iekārtota neliela telpa aušanai, kurā atradās stelles.
Lai gan visu mūžu audusi, izšuvusi, adījusi un mezglojusi, tagad viņas skapis ir tukšs. Viss pūrs izdalīts bērniem un mazbērniem. Kāds bijis mūžs, kurā radīts tik daudz skaistuma, saglabājot un rosinot latviskās mākslas vērtības? „Smags. Nācās pārciest kara laiku. Vīrs bija gudrs, un šito būdiņu mēs paši cēlām. Te ir izauguši bērni un mazbērni, tie ir dzīves lielākais prieks,” secina Ģ.Graudule. Bija ierasts, ka visi pulcējas viņas mājā. Tagad šo tradīciju un arī darbošanos “Kalmē” turpina meita Māra Krieviņa.
