Pašvaldības no Alūksnes rajona, ja to teritorijā reģistrētas personas, kurām neatliekami vajadzīga palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, varēs pretendēt valsts mērķdotāciju saņemšanai.
Pašvaldības no Alūksnes rajona, ja to teritorijā reģistrētas personas, kurām neatliekami vajadzīga palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, varēs pretendēt valsts mērķdotāciju saņemšanai. Vidzeme no kopējā dotāciju apjoma varēs tērēt 15 procentus līdzekļu.
To paredz aprīļa sākumā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi “Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai”. Mājokļu politikas departamenta direktors Mārcis Eglītis uzsver, ka šajā gadījumā pirmās līdzekļus saņems tās pašvaldības, kas pirmās pieteiksies.
“Ja pašvaldībās ir reģistrētas personas pašvaldības palīdzības saņemšanai, tad ir iespēja pieteikties dotācijas saņemšanai. Savukārt pašvaldībām, kur šādas personas nav reģistrētas, šīs dotācijas nav nepieciešamas.
Rīga no mērķdotāciju apjoma varēs tērēt 40 procentus līdzekļu, jo šajā pilsētā ir visgarākā iedzīvotāju rinda dzīvojamās platības saņemšanai. Pārējie četri Latvijas novadi varēs tērēt 60 procentus līdzekļu – 15 procentus katrs novads.
Noteikumi paredz, ja kāds novads nepieprasīs šo dotāciju piešķirtajā apjomā, ir iespējama pārdale un dotācijas sadale pārējiem novadiem.
Pašvaldībām, kas vēlas saņemt dotāciju, ir jāraksta pieteikums Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kas palīdzēs pieteikšanās secībā – kurš pirmais brauks, tas pirmais mals,” stāsta M.Eglītis.
Mērķdotācijas apjomu aprēķina, ievērojot noteiktas būvniecības izmaksas. Būvniecības izmaksās šo noteikumu izpratnē neietilpst teritorijas labiekārtošanas darbu un ārējo inženierkomunikāciju izmaksas.
Mērķdotāciju pašvaldībām piešķirs sociālo dzīvojamo māju būvniecībai un pašvaldības īres namu būvniecībai 30 procentu apmērā no būvniecības izmaksām, pašvaldības un komercsabiedrības kopīgu īres namu būvniecībai 20 procentu apmērā no būvniecības izmaksām.
Mērķdotāciju varēs saņemt arī pašvaldības īpašumā esošo būvju pārbūvei par dzīvojamām mājām vai jaunbūvējamo daudzdzīvokļu dzīvojamo namu, kuriem pārtraukti būvdarbi, pabeigšanai, vai neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai; atsevišķu dzīvokļu īpašumu iegādei 30 procentu apmērā no iegādes vērtības, bet ne vairāk kā 5000 latu.
Jaunlaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja Rasma Muceniece atzīst, ka dzīvojamās platības pašvaldībā pietiek. Pašvaldībai pašlaik ir brīvi trīs dzīvokļi – vienistabas, divistabu un trīsistabu. Vēl viens dzīvoklis pašvaldībai ir rezervēts neparedzētiem gadījumiem.
“Mēs būtu priecīgi, ja arī mūsu pašvaldība varētu saņemt šo mērķdotāciju. Pagastā ir divas daudzdzīvokļu mājas, kuras tiek apkurinātas centralizēti, bet tajās nepieciešams atjaunot apkures katlus, jo rezerves daļas veikalos vairs nevar iegādāties. Šīs ēkas vajadzētu siltināt, mainīt logus un rekonstruēt apkures, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Pašvaldība par saviem līdzekļiem to visu nevar izdarīt. Gribētos, lai ikviens pagasta iedzīvotājs saprot, ka par komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā – tāpat kā par preci veikalā,” saka R.Muceniece.
Viņa uzskata, ka pagastā ir labi attīstīta infrastruktūra, jo ir gan skola, bibliotēka, ārsta prakses vieta, aptiekas filiāle, divi veikali un frizieris.
