Kaut gan laiks ir rudenīgi silts, apkures sezona ir sākusies. Tāpēc ik dienu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem izsaukumus, kas saistīti ar apkures sistēmas bojājumiem vai nepareizu ekspluatāciju. Gulbenes novada Rankas pagastā jau nodegusi dzīvojamā māja, bet citviet vairākās mājās deguši sodrēji.
Rindā jāgaida vismaz mēnesis
“Ir jūtams, ka tagad vairāk domā par gatavību apkures sezonai. Taču daudzi to dara tieši pirms sezonas, tāpēc ir nepatīkami pārsteigti, ka uz dūmvadu tīrīšanu ir jāgaida apmēram mēnesis. Pareizāk būtu dūmvadus, apkures ierīces tīrīt un pārbaudīt pavasarī, kad sezona ir beigusies. Ja tagad atklājas bojājumi un nepieciešams remontēt krāsni vai skursteni, to izdarīt ir sarežģītāk, jo vajadzīgs laiks,” skaidro SIA “Krāsnis un skursteņi” valdes priekšsēdētājs Raitis Zariņš. Viņš ir vienīgais sertificētais meistars Alūksnes pusē. Tāpēc visu laiku ir intensīvi jāstrādā, bet gaidītāji rindā ir pierakstīti līdz novembra vidum. Turklāt tik gara rinda ir, neskaitot pašvaldības mājas. “Lai gan šoruden tāpat kā pērn sniegu sola vēlu, gribu uzsvērt, ka laikus ir jāgādā par dūmvadu tīrīšanu. Ja tas ir izdarīts pēc apkures sezonas, vasarā var kurināt droši, turklāt telpas netiks piedūmotas,” atgādina R.Zariņš. Viņš darbu veic labā kvalitātē, tāpēc klientu netrūkst gan tuvākā apkārtnē, gan arī nākas braukt tālāk.
Satrauc bīstama apkures ierīkošana
Saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem reizi trijos gados sertificētiem dūmvadu tīrītājiem ir jāveic pārbaude, sastādot aktu par apkures ierīču tehnisko stāvokli. Aktā tiek norādīts, kas ir jālabo, kam jāpievērš uzmanība. “Ja notiek ugunsgrēks īpašumā, kas ir apdrošināts, bet tam nav veikta apkures ierīču pārbaude, apdrošināšanas atlīdzību nevar saņemt. Pamazām cilvēki sāk saprast, cik svarīgi ir ievērot noteiktās prasības,” norāda R.Zariņš. Viņš atzīst, ka ir prieks par Alūksni, kur gandrīz visām pašvaldības mājām ar malkas apkuri skursteņi ir saremontēti. Kopš 1988.gada šo darbu sistemātiski veic SIA “Alūksnes nami”. Sliktāka situācija ir pagastos, sevišķi daudzdzīvokļu bloka mājās, kurās vairs nav centralizēta apkures sistēma. “Tās ir šausmas, kā šīs mājas tiek apsildītas! Dažā caur balkonu redzams metāla skurstenis dūmu izvadīšanai, citur tas iebūvēts ventilācijas šahtā. Bet šahtas nav paredzētas šādam mērķim! Likums aizliedz izmantot ventilācijas kanālus dūmu novadīšanai,” uzsver R.Zariņš.
Problēmu var risināt
vienojoties
Dienesta Alūksnes daļas vadītājs Igors Dovgans atzīst, ka šī problēma ir galvenokārt daudzdzīvokļu mājās pagastos. “Iedzīvotāji ir ierīkojuši vietējo apkuri un dūmus novada, izliekot skursteni caur ārsienā izsistu caurumu vai ievadot ventilācijas šahtā. Tas, protams, ir bīstami, jo var būt situācijas, kad dūmi izplatās telpās,” norāda I.Dovgans. Viņš atzīst, ka dzīvojamo māju sektors ir ļoti plašs, tāpēc nav iespējams veikt tā uzraudzību pilnībā. Tāpēc ugunsdrošības noteikumos ir uzsvērts, ka katra cilvēka pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos un rīkoties saskaņā ar noteikumu prasībām. “Var, protams, sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu. Tomēr šaubos, vai tas palīdzēs risināt problēmu, jo tā ir komplicēta. Lai rastu iespēju tehniski uzlabot ugunsdrošību, ir vajadzīgi lieli līdzekļi,” secina I.Dovgans. R.Zariņš uzskata, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem vajadzētu vienoties par kopējas katlumājas un skursteņa izbūvi mājas ārpusē.
