Nobeigums. Turpinās no 6.augusta. Esot Jūdžīnā, Amerikas Oregonas štata studentu pilsētā, nemaz nepaspēju sailgoties pēc latviešu ēdiena. Kāpēc?
(Nobeigums. Turpinās no 6.augusta)
Esot Jūdžīnā, Amerikas Oregonas štata studentu pilsētā, nemaz nepaspēju sailgoties pēc latviešu ēdiena. Kāpēc?
Nedaudz ārpus centra ir veikaliņš “Zolotoj petušok”, ko izveidojuši Amerikā ieceļojušie krievi. Nobrīnos, ka tur iegādājama “Senču” rupjmaize, “Laimas” zefīrs, Latvijā ražots brūkleņu ievārījums un Lietuvā ražots “Krievijas siers”.
Neatkarības svētkos – beisbola spēle
Svinu ar amerikāņiem 4.jūliju – Neatkarības dienu – un dodos uz tradicionālo beisbola spēli. Jūdžīnā ir visvecākais beisbola stadions visā rietumkrastā! Beisbols ir Amerikas nacionālā sporta spēle. Neatkarības dienā Jūdžīnas komanda “Eugene Emerald” zaudēja. Nodomāju, cik žēl, daļai jūdžīniešu būs sabojāts Neatkarības dienas svinēšanas prieks. Taču es kļūdījos. Vismaz šajā vakarā rezultāts viņiem nebija svarīgs. Svarīgāk par visu bija pēc spēles ātri doties uz beisbola laukumu, izklāt tur sedziņu un skatīties debesīs, no kurām vēlāk lija vismaz pusstundu garš salūta lietus.
Jūdžīnai ir vēl kāda sporta tradīcija. Tur dzīvojis Stīvs Prifonteins – slavens skrējējs, Amerikas rekorda īpašnieks no 2000 līdz pat 10 000 metru distancēs. 24 gadu vecumā viņš gāja bojā autoavārijā, un šā ceļa malā ir izveidots piemineklis, kur pietur daudzi sportisti. Turklāt Jūdžīnā arī likts pamats idejai par “Nike” kurpju firmas izveidi. Vienā sporta veikalā ir apskatāma izstāde, kā veidotas pirmās “Nike” sporta kurpes.
Viena no Trim Māsām vēl izvirdīs
Dodos uz Vilameta Nacionālo mežu, kur atrodas Trīs Māsas – trīs karaliski vulkānu kalni. Katrs ir vairāk nekā 3000 metrus augsts, augstākā ir Dienvidu Māsa, kas ir 3158 metrus augsta. Tieši šī Māsa ir aktīvais vulkāns, kas atrodas tik tuvu apdzīvotām vietām centrālajā Oregonā. Ģeologi gan nevar pateikt, kad varētu notikt Dienvidu Māsas izvirdums.
Sajūtos maza okeāna tuvumā
Okeāna milzīgie viļņi pret krasta klintīm šļakstos uzdzirkstī vairāku metru augstumā. Šā iemesla dēļ Klusajā okeānā reti kurš uzdrīkstas iet peldēties. Jūras zvaigznes, okeāna “dolāri”, lieli gliemežvāki un krastā izskaloti milzīgi koku baļķi. Kā var būt tāds spēks un krāsa! Zilajā debesu pusē arī okeāna ūdens ir zils, bet dūmakainajā – nebeidzami pelēks. Strovberi (zemeņu) klintīs apmēram 20 līdz 30 metru attālumā omulīgi un slinki gozējas roņi, bet krastā izskalots beigts haizivs mazulis. Izbaudu Oregonas krasta bākas. Dodos uz Heketa Heda bāku. Šīs bākas uguns ir redzama 21 jūdzi jeb 34 kilometrus okeānā no krasta un tiek dēvēta par spēcīgāko bāku visā Oregonas krastā.
Kempingā var satikt arī lāci
Kad devos uz Kalifornijas štatu, vienu nakti pavadīju Hambaga kalna kempingā. Tajā naktī sākās pērkona negaiss. Klintīs pērkons skanēja tik spēcīgi, ka likās – teju pārplēsīs ausu bungādiņas. Man par pārsteigumu, arī kempingā ir neliels “amfiteātris” – liels ekrāns. Nedēļas nogalēs notiek lekcijas par dažādām dabas tēmām. Manā viesošanās reizē “amfiteātrī” notika lekcija par Klusā okeāna ģeoloģiju – kā veidojas cunami un krasta klintis. To vadīja Valsts meža dienesta pārstāvji. Savukārt, dodoties uz Emeralda meža kempingu, dzirdēju, ka iepriekšējā dienā tur viesojies lācis, kurš esot aizstaigājis līdz atkritumu urnām. Kempingos ir stingri noteikts ēdienu neatstāt lācim sasniedzamā vietā. Nedaudz bailīgi tobrīd bija, bet lācis tajā naktī gulēja saldā miegā un nevienu netraucēja.
Gluži kā Sprīdītis mūža mežos
Es varu teikt droši, ka biju mežā, kurā varētu uzņemt filmu par Sprīdīti, kas meklē malduguntiņas un satiek tur varena auguma milzi. Kalifornijas štata ziemeļos atrodas Redvudas (sarkankoku) meži. Tie ir pasaules garākie dzīvie koki jeb Ziemeļkrasta monarhi, gluži kā saite ar dinozauru ēru. Sarkankoki izaug no sēkliņas, kas ir tomāta sēkliņas lielumā. Izaudzis koks var svērt 500 tonnas un būt garāks pat par Amerikas Brīvības statuju. Miza vien ir pēdas (30 centimetri) platumā, tā koku paglābj no liesmām un dažādiem insektiem. Gigantiskās sekvojas ir 311 pēdu (apmēram 100 metru) garumā, to vecums ir vairāk nekā 3000 gadu. Eju pa Katedrāles taku. Uz tās krituši vairāki tūkstošiem gadu veci koki, saknes apaugušas ar sūnām un dažādām skarām. Būtībā – daba pati izveido skaistākās baznīcas pasaulē.
Apžilbstu no ezera krāsas
Tik zilu ezeru es nebiju redzējusi. Tik zils, ka apžilbst acis! Krāterezers ir piecu jūdžu platumā, klinšu ieskauts. Tas izveidojies vulkāna Mazama vietā, kas izvirdis pirms 7700 gadiem. Krāterezers pildījies ar lietusūdeni un kūstošo kalnu sniegu. Tas ir apmēram 600 metrus dziļš un ir dziļākais Amerikas Savienoto Valstu ezers un viens no dziļākajiem pasaules ezeriem. Zinātnieki vismaz gadsimtu ir nodevušies šā ezera izpētei un atzinuši, ka Mazama vulkāna izvirdums bijis lielākais Ziemeļamerikā simtiem tūkstošu gadu laikā. Ezera apkārtnē sniegs ceļmalās nenokūst pat karstākajās dienās. Es lepni novelku kurpes un domāju, ka ar kailām pēdām pabridīšu pa sniegu, un iekliedzos no tā, cik sniegs ir ledaini auksts un cik ļoti tas apsvilina manas kājas. Tomēr es pikojos karstā vasaras dienā! Vai tas nav skaisti?
Sadraudzējos ar indieti
Arī mans mājupceļš uz Latviju ir notikumiem bagāts. Ņujorkas lidostā, gaidot “Uzbekistan Airways” lidmašīnu, man blakus apsēžas sieviete no Indijas. Sākam sarunāties par Indiju, kultūru, par cilvēkiem, kas tur esot draudzīgi un viesmīlīgi. Es saku, ka no bērnības atminos smeldzīgās indiešu melodrāmas, un viņa smejas. Sieviete atstāj man savu adresi, lai es varētu kādreiz viņu apciemot, kad būšot Indijā. Un tad…
Viņa izņem no savas rokassomiņas mazu nieciņu – kartona kastīti, kurā ir sarkani, apaļi aplīši, ko precētas indiešu sievietes liek uz pieres. “Tas par piemiņu,” saka viņa.
