Sestdien Alūksnes muzejā notika trešā un pēdējā Ziemassvētku radošo darbnīcu nodarbība. Kādās noskaņās aizritējušas visas nodarbības un cik liela bijusi dalībnieku atsaucība, stāsta Ligija Priede, kas kopā ar Guntu Tuču uzņēmusies radošo darbnīcu vadību.
– Pirmajā nodarbībā mums bija kartiņu veidošana un to izšūšana, otrajā gatavojām svētku dekorus telpu noformēšanai, bet trešajā turpinājām gatavot apsveikumus. Starp dalībniekiem bija gan tādi, kas atnāca tikai vienu reizi, gan arī tādi, kurus tas patiešām interesēja un kuri nāca katru sestdienu. Nodarbības apmeklēja gan pensionāri, gan skolēni. Pēc pieredzes zinu, ka tieši skolēniem šādas nodarbības patīk vislabāk.
Vislielākā atsaucība bija pirmajā nodarbībā. Varbūt tāpēc, ka tad gatavojām kartiņas un daudzi vēlējās, lai varētu izmantot apsveikumiem. Ir svarīgi tās sākt veidot laikus. Ja gatavo pēdējā brīdī, tad ir grūti paspēt. Arī es cenšos kartiņas sākt gatavot vismaz pāris mēnešus iepriekš, jo galvenais tajā visā ir, ka tas ir tavs darinājums. Protams, tagad veikalā var nopirkt skaistas apsveikuma kartiņas, taču, ja dāvini kaut ko paša radītu, tad ir pavisam cits dāvināšanas prieks. Veidojot savu darbiņu, tu nevari tajā neielikt kaut ko no savas sirds.
Lai vai kā, bet nodarbību beigās visi bija apmierināti. Gribējās gan lielāku atsaucību, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, kad rīkojām tādas pašas radošās darbnīcas. Nāca māmiņas ar bērniem, dalībnieku skaits bija daudz kuplāks. Nezinu, vai neaktivitāti var novelt uz cilvēku depresiju krīzes apstākļos. Manuprāt , tieši šādā laikā vajadzētu nākt un darboties, jo tas nomierina un rada prieku.
Vēl pirms nodarbībām Alūksnes muzejā mūs pie sevis uzaicināja Invalīdu biedrība. Tur gan bija liela atsaucība. Visiem tik ļoti patika, ka viņi bija gatavi turpināt darboties ilgāk par norunātajām trim nodarbībām. Bet tā jau nevar – jāpataupa kāda ideja arī nākamajam gadam, jo, domājams, šo tradīciju noteikti turpināsim.
